Paturot šo konfliktu prātā, ir laiks atgriezties pie 1991. gada sezonas, kad pēc 10 aizvadītām sacīkstēm Gašo piemeklēja pagātnes grēki un viņam par incidentu Londonā bija jāstājas tiesas priekšā, kur viņam tika piespriests sešu mēnešu cietumsods.
Tas nozīmēja, ka "Team 7UP Jordan" vadītāja Edija Džordana rīcībā uz Beļģijas "Grand Prix" bija tikai viens pilots. Šajā brīdī stāstā ienāk Mihaela Šūmahera vārds.
Tobrīd 22 gadus vecais pilots startēja Pasaules sporta mašīnu čempionātā, pārstāvot "Mercedes" vienību. Par Šūmaheru zināmu interesi izrādīja vairākas komandas, tomēr nekas konkrēts vācietim netika piedāvāts. Arī pats Džordans iepriekš bija norādījis, ka čempionāts, kurā startēja Šūmahers, ir paredzēts pilotiem, kuriem nav lemts sasniegt F-1 vai arī jau karjeru noslēgušiem pirmās formulas pilotiem.
Savā ziņā var teikt, ka arī Šūmahers bija tā saucamais "maksas pilots", jo "Mercedes" par iespēju Šūmaheru iesēdināt Džordana bolīdā uz Beļģijas sacīksti piedāvāja 280 tūkstošus ASV dolāru. Šādam piedāvājumam Džordans atteikt nevarēja.
No Šūmahera gan nekas daudz netika gaidīts, jo viņš Beļģijas "Grand Prix" trasi bija redzējis tikai televizorā. Bija paredzēts, ka viņa komandas biedrs Šūmaheru izvedīs ekskursijā pa trasi, tomēr arī tas nenotika. Līdz ar to Šūmahers bija spiests improvizēt - jaunais vācietis sēdās uz divriteņa un izbrauca trasi vienatnē.
Kad pienāca kvalifikācijas brauciens, no Šūmahera neviens, kā jau minēts, daudz negaidīja. Bet talantīgais pilots pārsteidza visus, sacīkstēm kvalificējoties septītajā pozīcijā. Pie tam, Šūmahers ievērojami apsteidza savu daudz pieredzējušāko kolēģi de Čezare.