Liecinieks apgalvo, ka pret Rimšēviču liecinājis iebiedēšanas un psiholoģiska spiediena rezultātā (1)

Iesniegumā Ziemelis apgalvo, ka 2018.gada sākumā ar viņu sazinājies advokāts Aleksejs Ponomarjovs un informējis, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenā inspektore Marija Griškeviča vēlas nopratināt Ziemeli. Pratināšana esot bijusi paredzēta 2018.gada 16.februārī Stabu ielā, Rīgā.

Ziemelis ielidojis Rīgā 15.februārī un ar taksometru devies uz savām mājām. Pa ceļam no lidostas taksometru apturējusi policija. Kamēr policisti runājuši ar taksometra vadītāju, pie Ziemeļa pienācis viņam iepriekš pazīstamais Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieks Dmitrijs Strogonovs un vēl divi Ziemelim nepazīstami cilvēki.

Iesniegumā Ziemelis apgalvo, ka šīs personas informējušas Ziemeli, ka viņiem esot "kāds priekšlikums", kuru viņam vēloties izteikt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ēkā. Ziemelis informējis, ka nākamajā dienā viņam nozīmēta pratināšana pie Griškevičas, taču viņam pateikts, ka priekšlikums esot jāapspriež tajā pašā dienā. Uz Ziemeļa lūgumu sazināties ar savu advokātu, viņam esot atbildēts, ka priekšlikums jāapspriež bez advokāta klātbūtnes un ar advokātu viņam sazināties neļaušot.

Kad viņi nonākuši ēkā Stabu ielā, kabinetā, kurā ievests Ziemelis, ienākuši Strogonovs un Vitālijs Polovinskis. Viņi abi esot sākuši Ziemelim stāstīt, ka "notikumu gaita, kas saistīta ar viņa statusu krimināllietā par TKB klientu darbību, var noritēt ļoti dažādi", tajā skaitā arī pēc scenārija, kas attiecībā pret Ziemeli "būtu ļoti nelabvēlīgs". Ziemelis tagad apgalvo, ka viņam esot tikuši izteikti tieši draudi.

"Nevarēdams konsultēties ar advokātu, atrodoties vairāku cilvēku - policijas darbinieku - stipra psiholoģiska spiediena iespaidā", Ziemelis esot secinājis, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir "praktiski neierobežotas iespējas maksimāli negatīvi ietekmēt viņa turpmāko dzīvi".

Strogonovs un Polovinskis esot paziņojuši Ziemelim, ka viņu rīcībā ir audioieraksts no sarunas pirtī "Taureņos" un teikuši, ka no šīs sarunas izriet, ka Ziemelis devis kukuli Rimšēvičam. Strogonovs un Polovinskis pieprasījuši Ziemelim, lai viņš sniedz liecību, kurā atzīstas, ka "it kā devis kukuli Rimšēvičam", lai uzlabotu uzraugošo iestāžu attieksmi pret TKB, kurā Ziemelis tobrīd strādājis.

Ziemelis apgalvo, ka viņam esot teikts, ka šis priekšlikums viņam ir ļoti izdevīgs, un, ja viņš sniegšot vajadzīgās liecības pret Rimšēviču, pret viņu netikšot veiktas nekādas papildus represīvas darbības jau esošajā kriminālprocesā par TKB klientu darbību. Iesniegumā Ziemelis apgalvo, ka viņam teikts, ka priekšlikums esot aktuāls tikai tajā brīdī, bet vēlāk viņam vairs nebūšot iespējas šo priekšlikumu izmantot un viņam būšot "jārēķinās ar visām atteikuma negatīvajām sekām". Tāpat Ziemelim esot solīts, ka viņš tiks atbrīvots no atbildības par kukuļdošanu, par kuras veikšanu viņš liecinās.

"Atrodoties šāda spēcīga spiediena iespaidā, un saprotot, ka mans liktenis faktiski ir šo cilvēku varā, būdams nespējīgs izmantot advokāta palīdzību, es piekritu sniegt tādas liecības, kādas no manis prasīja," iesniegumā ģenerālprokuroram raksta Ziemelis.

Pēc tam kabinetā ienākusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja Anda Rumjanceva, kura esot apstiprinājusi Ziemelim visu iepriekš stāstīto, atskaņojusi audioierakstu no viņa sarunas pirtī "Taureņos" un sākusi kārtot ar to saistītos dokumentus.

Pēc plkst.18, kad Ziemelis joprojām atradies ēkā Stabu ielā 89, pie viņa esot pienācis arī KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Tajā brīdī klāt esot bijuši Rumjanceva, Strogonovs, Polovinskis, kā arī Inese Gise un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska. Ziemelim vēlreiz esot pateikts, ka jāpieturas pie savām pret Rimšēviču sniegtajām liecībām un tad viņu atbrīvos no atbildības.

Ziemelis esot ticis brīdināts, ka tuvakajā laikā neko nedrīkstot stāstīt savam advokātam. Tuvāk pusnaktij Ziemelim pateikts, ka lai pamatotu viņa ilgo saskarsmi ar policiju un atrašanos ēkā Stabu ielā 89, viņu esot nepieciešams formāli nopratināt kādā citā lietā. Pēc tam Strogonovs un Polovinskis runājuši ar Ziemeli par Kazahstānas bankas BTA krimināllietu. Pēc tam, kad Ziemelis parakstījis visus nepieciešamos dokumentus, jau 16.februāra naktī Strogonovs viņu esot aizvedis līdz mājām.

16.februāra rītā Ziemelis saticies ar savu advokātu un viņi kopā devušies pie procesa virzītājas Griškevičas. Pa ceļam Ziemelis esot "piesardzīgi izstāstījis" savam advokātam, ka pa ceļam no lidostas uz dzīvokli ticis aizturēts un nogādāts policijā, kur ticis pratināts par Kazahstānas klientu lietu par darījumiem, kas tika veikti caur TKB.

Iesniegumā ģenrālprokuroram Ziemelis klāstījis, ka jau februāra beigās saticies ar savu advokātu komfortablākos apstākļos un tikai tad izstāstījis viņam par notikumiem 15.februārī un naktī uz 16.februāri.

Iesniegumā Ziemelis norāda, ka 2018.gada pavasara beigās piedalījies arī citās procesuālajās darbībās pie procesa virzītājas Rumjancevas, klātesot prokurorei Viorikai Jirgenai. Ņemot vērā, ka vairākās procesuālajās darbībās piedalījās Rumjanceva, Ziemelis esot bijis "uztraucies par savu drošību, bijis iebiedēts un arī turpmākajās procesuālajās darbībās darījis to, ko no viņa prasījusi KNAB darbiniece" - nav mainījis savas liecības, lai gan tās esot sniedzis "tikai un vienīgi rupja psiholoģiskā spiediena rezultātā".

"Izvērtējot minētos apstākļus, esmu sapratis, ka ar mani ir manipulējuši, izmantojot spiedienam manu nepamatoti piešķirto procesuālo statusu vairākos minētajos kriminālprocesos," iesniegumā raksta Ziemelis.

Iesniegumā viņš paudis nostāju, ka "no sākuma nepamatoti padarīts par aizdomās turēto kriminālprocesā pret Rimšēviču, un pēc tam, kad draudu un spiediena rezultātā viņš nepatiesi atzinies nodarījumā, kuru nav darījis, viņu atbrīvoja no atbildības par noziegumu", kuru Ziemelis neesot veicis.

Iesniegumā Ziemelis lūdz ģenerālprokuroru objektīvi un vispusīgi izmeklēt minētos kriminālprocesus, kā arī Valsts policijas, KNAB un Prokuratūras darbinieku rīcību tajos. Tāpat Ziemelis lūdz izbeigt pret viņu ierosinātos kriminālprocesus, kā arī "nodrošināt viņa, viņa ģimenes locekļu un advokāta drošību".

Rimšēviča lietas prokurore Jirgena otrdien Latvijas Televīzijai (LTV) stāstīja, ka šī iesnieguma saturs neesot nekas jauns - jau 2018.gada vasarā Rimšēvičs savām rakstveida liecībām prokuratūrai esot pievienojis divas lapaspuses teksta, kurām tobrīd neesot bijis norādīts autors un kurās bijusi aprakstīta it kā notikusi liecību izspiešana no Ziemeļa. Rimšēvičs tolaik esot stāstījis, ka šīs lapas anonīmi iemestas viņa pastkastītē.

"Teksts saturēja to pašu, ko šobrīd Ziemelis ir parakstījis un pēc diviem gadiem iesniedzis. (..) Tie apstākļi, kas tajā [tekstā] ir minēti, kriminālprocesā ir izmeklēti. Ir nopratinātas iesniegumā minētās personas, veikta informācijas pārbaude. Ir pratināts arī pats Ziemelis, kurš tobrīd noliedza, ka viņš ir tā raksta autors, noliedza, ka viņš būtu piespiests liecināt," stāstīja Jirgena.

Prokurore atzina, ka tiesai tagad būs jāvērtē, kuras Ziemeļa liecības ir ticamas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka lieta nebalstās tikai uz kukuļdevēja atzīšanos.

"Lietā ir 60 liecinieki, ir citi pierādījumi, tieši un netieši, viņa [Rimšēviča] vainas pierādīšanai. Tagad būs tiesas uzdevums, un man darbs jāiegulda, lai pierādītu, ka viņš to noziegumu ir izdarījis," sacīja prokurore.

Kā vēstīts, tiesvedība šajā krimināllietā, kurā par koruptīvām darbībām un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, jau ilgu laiku ir apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmums.

KNAB 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA jau iepriekš ziņoja, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar FKTK, apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā. Pašlaik Rimšēvičs vairs nevada Latvijas Banku, jo beidzās viņa pilnvaru termiņš.