Piecus gadus pēc izmeklēšanas uzsākšanas 2019. gadā ekspertīzē secināja, ka testaments ir viltots. Šajā epizodē policija tur aizdomās abas liecinieces Allu Keišu un Viktoriju Leibenzoni un Leibenzones vīru Sergeju Zeņkovu, kurš pēc tam uz pilnvaru pamata sniedza dokumentus Zemesgrāmatā un arī saņēma naudu, īpašumu pārdodot.
Zeņkovs rakstiskā komentārā "de facto" pauda, ka viņam krāpšanu inkriminē nepamatoti un viņu cenšoties iegāzt cita aizdomās turētā - Keiša.
"Varēja saprast, ka A.Keiša ir sociālā darbiniece un vada biedrību vai organizāciju, kura aprūpē vientuļus vecus cilvēkus, daži no kuriem, kā pateicību testamenta veidā ir novēlējuši viņai savus nekustamos īpašumus. Tā kā izpildīju tikai konkrētus uzdevumus, saskaņā ar noslēgtiem līgumiem un strādāju jau ar klienta - Allas Keišas man nodotiem, t. sk. notariāliem un zemesgrāmatu dokumentiem, man nebija nekāda pamata uzskatīt, ka notikusi kaut kāda krāpšana," raidījumam "de facto" atbildēja Zeņkovs.
Aizdomās turētais arī pauda neapmierinātību, ka tagad īpašumus cenšas atņemt labticīgiem ieguvējiem, kā arī secināja, ka uz notariāta un zemesgrāmatas institūtu nevar paļauties.
Notāru padomē, gan nekomentējot konkrēto lietu, skaidro, ka notāriem nav tik pat kā nekādu iespēju pārbaudīt, vai liecinieki par testamenta sastādīšanu nemelo.
Notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš stāsta, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad liecinieki, neskatoties uz notāra brīdinājumu par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu, tomēr sniedz viltus liecības.