Pētījums: "Cilvēces priekšā ir masveida izmiršana" (4)

Pētījumā 17 zinātnieku komanda no ASV, Meksikas un Austrālijas apraksta trīs galvenās krīzes, kas skar dzīvi uz Zemes: klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un pārapdzīvotību. Citējot vairāk nekā 150 pētījumu, zinātnieku komanda spriež, ka šīs trīs krīzes, kas tuvākajā nākotnē, visticamāk, tikai pieaugs, mūsu planētas nākotni padara krietni drūmāku, nekā cilvēki uzskata. Zinātnieki saka, ka apdraudēta ir arī cilvēce. 

Jaunā pētījuma mērķis nav rāt un biedēt vidējo pilsoni par to, ka viss ir vējā. Drīzāk šajā pētījumā ir skaidri aprakstītas briesmas, kas draud mūsu planētai, lai cilvēki (cerams, arī politiķi) tās sāktu uztvert nopietni un sāktu rīkoties, pirms ir par vēlu. 

"Mēs neaicinām padoties. Mēs cenšamies sniegt līderiem īstu "auksta ūdens šalti", lai viņi saprastu mūsu planētas stāvokli. Tas savukārt ir vajadzīgs, lai varētu sākt veidot plānu, kas ļautu izvairīties no drūmās nākotnes," rakstīts pētījumā. 

Pētnieku komanda vēsta, ka drīzumā Zeme būs krietni mazapdzīvotāka. Kopš zemkopības rašanās pirms 11 tūkstošiem gadu, Zeme ir zaudējusi aptuveni 50% no visiem planētas augiem un 20% no dzīvnieku bioloģiskās dažādības. Ja tā turpināsies, tad izmiršanu tuvākajā nākotnē var piedzīvot vismaz 1 miljons no Zemes 7 līdz 10 miljoniem augu un dzīvnieku sugu, vēstīts jaunajā pētījumā. 

Šāds bioloģiskās daudzveidības zudums var arī izjaukt visas galvenās planētas ekosistēmas, izraisot dažādas dabas katastrofas. Tās savukārt var kļūt spēcīgākas klimata pārmaiņu dēļ. Klimata pārmaiņu rosinātie plūdi un sausums nozīmē to, ka 1 miljards cilvēku līdz 2050. gadam kļūs par klimata imigrantiem, proti, sliktāku vides apstākļu dēļ var sākties masveida cilvēku migrācija, apdraudot citas sabiedrības. 

"Līdz 2050. gadam pasaules populācija, visticamāk, pieaugs līdz 9,9 miljardiem un turpināsies arī nākamajā gadsimtā," raksta pētījuma autori. 

Šis straujais populācijas pieaugums palielinās dažādas sociālās problēmas, piemēram, pārtikas nepietiekamību, mājokļu nepietiekamību, bezdarbu, pārapdzīvotību un nevienlīdzību. Lielākās populācijās arī palielinās pandēmijas iespēja. Cilvēkam arvien vairāk pārņemot savvaļas teritorijas, palielinās risks nonākt pie jauniem vīrusiem. 

Tagad mēs ļoti labi varam vērot klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas postošo efektu. Pasaule regulāri piedzīvo rekordaugstas gaisa temperatūras, bargākas viesuļvētru sezonas, mežu ugunsgrēkus un citas problēmas. 

Ja lielākā daļa no pasaules populācijas patiešām saprastu un ņemtu vērā šo krīžu nozīmību, tad varētu sākt rīkoties, lai veiktu izmaiņas likumdošanā, lai glābtu nākamās paaudzes no posta. Diemžēl notiek tieši pretējais. 

Patiesi - pagājušajā nedēļā publicētā pētījumā atklāts, ka cilvēce jau ir nokavējusi iespēju izpildīt 2015. gadā Parīzē nolemto plānu, kas bija paredzēts globālās sasilšanas mazināšanai.

Drūmā nākotne, kas aprakstīta šajā pētījumā, nav novēršama, ja vien politiskie līderi un likumdevēji beidzot nesāks uztvert šīs problēmas nopietni. 

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!