130 kilometri stundā un četras joslas. Sākti sagatavošanas darbi Rīgas apvedceļa pārveidei (1)

Rīgas apvedceļa pārveidošanai par ātrgaitas automaģistrāli paredzēts sākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru trim posmiem - autoceļa A5 posmam no Salaspils līdz Babītei, autoceļa A4 posmam no Baltezera līdz Saulkalnei, kā arī iespējamajam jaunajam "Via Baltica" autoceļa E67 posmam Vangaži-Skulte.

Linkaits norādīja, ka ilgtermiņa autoceļu attīstības stratēģija ir apstiprināta Autoceļu padomē, kā arī ir izstrādāts rīcības plāns. "Veicam pirmos soļus, lai šo plānu īstenotu. Pirmais attīstības virziens ir Rīgas apvedceļa pārbūve par mūsdienīgu autoceļu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Stratēģiska plānošana un savlaicīga izpēte ir nozīmīga, lai nodrošinātu papildu finansējuma avotu piesaisti autoceļu izbūvei," pauda ministrs.

Tāpat Linkaita birojā atzīmēja, ka lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu minētajiem autoceļu posmiem ir pieņemts Vides pārraudzības valsts birojā pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) ierosinājuma. Lai sāktu ietekmes uz vidi novērtējumu, nākamo divu mēnešu laikā LVC plāno veikt iepirkumus par ietekmes uz vidi novērtējuma pakalpojumu.

Rīgas apvedceļa izpētes projektā paredzēts precizēt trases novietojumu, ceļu mezglu konfigurāciju, kā arī paralēlo ceļu izvietojumu. 

Autoceļu A4 Baltezers-Saulkalne un A5 Salaspils-Babīte, kas kopā veido Rīgas apvedceļu, posmiem plānoti divlīmeņu ceļumezgli ar visiem nozīmīgākajiem autoceļiem. Savukārt maršruta E67 posma izpētē plānots izvērtēt jauna autoceļa izbūvi gar "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, sākot no autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) netālu no Vangažiem līdz aptuveni Skultei, pieslēdzoties autoceļam A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži), tādējādi "Via Baltica" tranzītu plūsmu novirzot prom no Baltezera un Ādažiem.

Plānots, ka ietekmes uz vidi novērtējums ceļu posmu pārbūvei un tālāka būvprojekta izstrādei ilgst aptuveni divus gadus. Zemju atsavināšanai nepieciešami divi līdz trīs gadi, tostarp atsavināšana tiks sākta, kad būvniecības iecere būs apstiprināta.

Ministra birojā pauda, ka būvniecības darbus patlaban plānots sākt aptuveni 2026.gadā, bet to paredzamais ilgums būs divi līdz trīs gadi.

Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģijā 2020.-2040.gadam paredzēts vismaz 1000 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.