Raugoties uz pagājušā gada datiem, demogrāfs kā primāro faktoru, kas noteica dzimstības kritumu, izcēla potenciālo māmiņu skaita samazināšanos, kas radās 90.gadu dzimstības krīzes rezultātā. "Ja salīdzina ar 80.gadiem, tad 90.gados dzima par aptuveni 40% mazāk bērnu," atzīmēja eksperts, piebilstot, ka šie 90.gadu bērni tagad kļūst par potenciāliem vecākiem, jo ģimenēm lielākoties bērni dzimst 25 līdz 35 gadu vecumā.
Kā otro būtiskāko faktoru Mežs izcēla pašreizējās valdības nepietiekamo atbalstu ģimenes politikai, kas, viņaprāt, ir "nepiedodami vājš". "Protams, patlaban visa valdības uzmanība ir pamatoti vērsta uz Covid-19, taču, ja paskatās šīs valdības iepriekšējos budžetus, tur arī pret ģimenēm bija pagriezta mugura," uzskata demogrāfs. Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā valdība ģimenes politikas atbalstam atveltīja vairāk līdzekļu.
Ņemot vērā šos faktorus, demogrāfs apšauba to, vai pēc Covid-19 pārvarēšanas situācija īpaši uzlabosies.
Kā soli nepareizajā virzienā Mežs saskata valdības ieceri visiem strādājošajam uzlikt sociālās iemaksas, kas atbilstošas vismaz minimālās algas apmēram. "Tas nozīmē, ka darba devējiem tiek piedāvāts - ja gribat nodarbināt šo cilvēku uz pusslodzi, tad jums joprojām būs jāmaksā pilnas slodzes sociālās iemaksas," teica Mežs, norādot, ka tādējādi zaudētāji ir nepilna laika strādājošie.
"Ko šajos cilvēkos redz finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) - viņš viņus redz kā krāpniekus, kas uzdod pilnas slodzes darbu kā pusslodzes," izteicās demogrāfs, norādot, ka tādi cilvēki noteikti ir, bet lielākā daļa tomēr strādā nepilna laika darbu citu apstākļu dēļ. Proti, pēc eksperta paustā, aptuveni divas trešdaļas pusslodzi strādājošo ir sievietes, līdz ar to, iespējams, ka vairums šo cilvēku izdara šādu izvēli, jo paralēli ir jārūpējas par bērnu vai personu ar invaliditāti, vai arī konkrētajā pašvaldībā nav pieejami pilnas slodzes darbi.