Eksperts prognozē, ka 2021. gads nesīs vēl lielāku jaundzimušo skaita sarukumu Latvijā (1)

Latvijā pagājušajā gadā ir reģistrēti 17 483 jaundzimušie, kas ir par 6,9% jeb 1303 jaundzimušajiem mazāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Tostarp decembrī Latvijā reģistrēti 1273 jaundzimušie, kas ir mazākais mēnesī dzimušo skaits pēdējā simtgadē.

Skaidrojot jaundzimušo skaita sarukumu, demogrāfs atzīmēja trīs aspektus - potenciālo vecāku jeb māmiņu skaita sarukumu, nepietiekamu valdības atbalstu ģimenes politikas jomā un Covid-19 ietekmi.

Vaicāts par Covid-19 ietekmes apmēru, demogrāfs sacīja, ka "to mēs redzēsim 2021.gada gaitā", jo Covid-19 parādījās martā, attiecīgi pandēmijas ietekmi uz jaundzimušo skaitu var vērtēt vien no decembra. Tas savukārt nozīmē, ka Covid-19 ietekme uz jaundzimušo skaitu būs manāma, tikai sākot ar pērno decembri, kad dzimstība saruka par 17,2%. Kā atzīmēja demogrāfs, lai būtu iespējams objektīvāk izvērtēt Covid-19 ietekmi uz jaundzimušo skaitu, jāsagaida šī gada pirmā ceturkšņa dati.

Lai gan pērn pieredzēto jaundzimušo skaita sarukumu demogrāfs primāri skaidro ar nepietiekamu valsts atbalstu un potenciālo vecāku skaita sarukumu, Mežs neizslēdz iespēju, ka šogad tieši Covid-19 varētu kļūt par galveno dzimstības rādītāju sarukuma iemeslu. Tas esot skaidrojams ar to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē joprojām daudziem būs neziņa un šaubas par nākotni. "Covid-19 ietekmi it īpaši varēs redzēt, kad iestāsies gada otrā puse," paredz eksperts.

Raugoties uz pagājušā gada datiem, demogrāfs kā primāro faktoru, kas noteica dzimstības kritumu, izcēla potenciālo māmiņu skaita samazināšanos, kas radās 90.gadu dzimstības krīzes rezultātā. "Ja salīdzina ar 80.gadiem, tad 90.gados dzima par aptuveni 40% mazāk bērnu," atzīmēja eksperts, piebilstot, ka šie 90.gadu bērni tagad kļūst par potenciāliem vecākiem, jo ģimenēm lielākoties bērni dzimst 25 līdz 35 gadu vecumā.

Kā otro būtiskāko faktoru Mežs izcēla pašreizējās valdības nepietiekamo atbalstu ģimenes politikai, kas, viņaprāt, ir "nepiedodami vājš". "Protams, patlaban visa valdības uzmanība ir pamatoti vērsta uz Covid-19, taču, ja paskatās šīs valdības iepriekšējos budžetus, tur arī pret ģimenēm bija pagriezta mugura," uzskata demogrāfs. Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā valdība ģimenes politikas atbalstam atveltīja vairāk līdzekļu.

Ņemot vērā šos faktorus, demogrāfs apšauba to, vai pēc Covid-19 pārvarēšanas situācija īpaši uzlabosies.

Kā soli nepareizajā virzienā Mežs saskata valdības ieceri visiem strādājošajam uzlikt sociālās iemaksas, kas atbilstošas vismaz minimālās algas apmēram. "Tas nozīmē, ka darba devējiem tiek piedāvāts - ja gribat nodarbināt šo cilvēku uz pusslodzi, tad jums joprojām būs jāmaksā pilnas slodzes sociālās iemaksas," teica Mežs, norādot, ka tādējādi zaudētāji ir nepilna laika strādājošie.

"Ko šajos cilvēkos redz finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) - viņš viņus redz kā krāpniekus, kas uzdod pilnas slodzes darbu kā pusslodzes," izteicās demogrāfs, norādot, ka tādi cilvēki noteikti ir, bet lielākā daļa tomēr strādā nepilna laika darbu citu apstākļu dēļ. Proti, pēc eksperta paustā, aptuveni divas trešdaļas pusslodzi strādājošo ir sievietes, līdz ar to, iespējams, ka vairums šo cilvēku izdara šādu izvēli, jo paralēli ir jārūpējas par bērnu vai personu ar invaliditāti, vai arī konkrētajā pašvaldībā nav pieejami pilnas slodzes darbi.

Vienlaikus šī valdības iecere ir pretrunā ar Eiropas Savienības ieteikumiem, kas rekomendē pēc iespējas vairāk nodrošināt elastīgāku darbalaiku. "Ir daudz runāts, bet, kad nonāk līdz budžetam, politiskā griba šai valdībai izrādās nekāda," piebilda Mežs.

Viņš uzsvēra, ka godīgs un adekvāts atbalsts būtu jānodrošina visiem, kam tas ir nepieciešams, nevis tikai nodokļu maksātājiem. Šajā kontekstā demogrāfs kritizē dīkstāves pabalstu, kas, viņaprāt, lai gan pēc būtības ir labs, ir radīts kā atbalsta mehānisms tikai strādājošajiem. Arī dīkstāves pabalstā noteiktajai 50 eiro piemaksai par katru apgādājamo vajadzētu būt vismaz 200 eiro apmērā, uzskata Mežs.

Kā ziņots, statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijā kopš jūlija dzimušo skaits katru mēnesi samazinās - 2020.gada otrajā pusgadā Latvijā piedzima kopumā par 11,4% mazāk bērnu nekā 2019.gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus 2020.gadā reģistrēti 28 656 mirušie, kas ir par 3,4% jeb 937 vairāk nekā 2019.gadā. Tostarp decembrī reģistrēti 3178 mirušie, kas ir par 26,9% jeb 673 vairāk nekā iepriekšējā gada decembrī.

Tādējādi pagājušajā gadā reģistrēto mirušo skaits par 11 173 pārsniedza dzimušo skaitu, tostarp decembrī reģistrēto mirušo skaits par 1905 pārsniedza dzimušo skaitu.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 10 723 laulības, kas ir par 16,6% jeb 2138 laulībām mazāk nekā 2019.gadā. Tostarp decembrī reģistrētas 628 laulības, kas ir par 14,9% jeb 110 mazāk nekā iepriekšējā gada decembrī.

Pēc provizoriskiem datiem, Latvijā 2021.gada 1.janvārī bija 1,894 miljoni iedzīvotāju.