Izskatīšanai parlamenta komisijās nodotie nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) iesniegtie grozījumi Satversmē par ģimenes jēdzienu ved uz atgriešanos PSRS laikos, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš: NA rosinātie grozījumi Satversmē ved uz atgriešanos padomju laikos (20)
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Kariņš trešdien tikās ar Saeimas "Attīstībai/Par!" (AP) frakcijas deputātiem.
Kariņš uzsvēris, ka iekļaujošas sabiedrības veidošana ir Latvijas valsts attīstības pamats. Ministru prezidents un viņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) neatbalsta grozījumus Satversmē, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā, jo tie vedot pretējā virzienā - uz atgriešanos PSRS laikos.
"Saeimā iesniegtie grozījumi, ja tie tiktu pieņemti, būtu atgriešanās pagātnē, taču mums visiem kopā ir jāstrādā ar skatu uz priekšu, uz mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu, kur katrs cilvēks ir vērtība.
Šie grozījumi nepiedodami šķeļ mūsu sabiedrību laikā, kad tās vienotība ir izšķiroša mūsu cīņā pret pandēmiju. Mums kopīgiem spēkiem ir jāveido iekļaujoša sabiedrība, jāstiprina tas, kas mūs vieno - mūsu patriotisms, solidaritāte un iecietība," pauda Kariņš.
Ministru prezidents pateicās Saeimas AP frakcijas deputātiem par sarunu un uzsvēra, ka, tikai kopīgiem spēkiem Saeimā strādājot, būs iespējams novērst grozījumu pieņemšanu Satversmē un stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu uz labklājības un ikvienam cilvēkam drošu, iekļaujošu valsti.
LETA jau vēstīja, ka AP Saeimas frakcija uzskata, ka Ministru prezidentam ir personīgi jāiesaistās "Satversmes aizsardzībā pret ģimeņu diskrimināciju" un jāgādā par koalīcijas līguma ievērošanu, vērtējot NA Saeimā virzītos Satversmes grozījumus.
Saeima ir nodevusi izskatīšanai parlamenta komisijās NA iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu. AP ir pret šo grozījumu pieņemšanu, jo uzskata, ka tie diskriminē Latvijas ģimenes. Pret izmaiņām iestājas arī premjera pārstāvētā JV.
Kā aģentūru LETA informēja AP frakcijas pārstāvis Edgars Skvariks, pēc AP aicinājuma šodien notika attālināta Kariņa tikšanās ar frakcijas deputātiem, kurā premjers skaidrojis savu nostāju, norādot, ka iekļaujoša sabiedrība ir fundamentāla valsts attīstībai.
"No premjerministra sagaidām izlēmīgu rīcību," teikts AP paziņojumā.
AP un Kariņš ir vienisprātis, ka Satversmes pamatprincipu aizsardzībai ir jāvienojas konstitucionālo orgānu - Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta un tiesu varas vadītājiem, jo šis ir Latvijas valsts attīstības pamatjautājums, pavēstīja Skvariks.
Partiju apvienībā atgādina, ka Saeima ar daudzu koalīcijas konservatīvo partiju deputātu balsīm sākusi virzīt Satversmes grozījumus, kuri diskriminējot Latvijas ģimenes un liedzot daļai ģimeņu valsts tiesisko aizsardzību.
AP ieskatā, šie grozījumi ir pretrunā gan ar Satversmes demokrātisko pamatu, gan neseno Satversmes tiesas nolēmumu, kas uzliekot par pienākumu Saeimai nodrošināt visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.
"Valstij ir jāaizsargā visi tās iedzīvotāji, visas ģimenes," tā tikšanās laikā ar Kariņu uzsvēra AP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva.
Politiskajā spēka pārstāvji vērš uzmanību, ka Kariņa valdības koalīcijas Sadarbības līgums nosaka, ka "jautājumus par grozījumiem Satversmē var izlemt tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu".
"AP uzskata, ka grozījumu virzīšana bez apspriešanās un lēmuma sadarbības padomē ir klajš sadarbības līguma pārkāpums. Valdības koalīcijas destabilizācija pandēmijas krīzes grūtākajā brīdī AP ir kategoriski nepieņemama," akcentēts paziņojumā.
AP deputāti atgādināja premjeram, ka viņa konstitucionālais pienākums ir gādāt par Latvijas kā demokrātiskas valsts Satversmes pamatprincipu neaizskaramību, kā arī par koalīcijas līguma ievērošanu.
AP, "izmantojot visas demokrātiskas darbības metodes", rīkošoties, lai grozījumus apturētu, un sagaida, ka "arī premjers pildīs savus valdības un koalīcijas vadītāja pienākumus" šajā jautājumā. "Tas ir gan Latvijas valsts demokrātiskas attīstības, gan šīs koalīcijas stabilitātes un ilgtspējas jautājums," norāda AP.