JRT aktieris Ģirts Krūmiņš par partnerattiecībām: "Būtu tikai normāli, ka šie jautājumi būtu sakārtoti!" (4)

Krūmiņš, kurš pērnā gada janvārī izdevumam "Ieva" apstiprināja, ka ir attiecībās ar vīrieti, uzskata, ka "būtu tikai normāli, ka šie [partnerattiecību] jautājumi būtu sakārtoti". 

"Man nav skaidrs, kāpēc tas tā nav. Tas ir elementārs jautājums, kā gan tas varētu būt citādāk," intervijā atklāj aktieris.

Viņš neslēpj, ka viņam jau ilgāku laiku ir otrā pusīte. "Jā, šobrīd esmu attiecībās, draugs ir mākslinieks. Mana ikdiena nav māksla, ikdiena ir ikdiena. Māksla ir mans darbs – radīt un veidot. Ja ikdiena būtu māksla, es neizturētu. Man patīk, ka ikdiena ir ikdiena un tai nav nekāda sakara ar mākslu," stāsta Krūmiņš.

Ceturtdien, 14. janvārī, Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu. Par grozījumu nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti, pret - 25 deputāti.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.