Izglītības ministrija attālinātās mācības daļai programmas plāno noteikt kā normu arī pēc pandēmijas beigām (2)

Noteikumu projektu IZM izstrādā, lai noteiktu kārtību, kādā organizē un īsteno attālinātās mācības. Attālinātas mācības neorganizēs pirmsskolas izglītības iestādēs, 1.klašu skolēniem, skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem un ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Tāpat šo norma neplāno attiecināt uz tiem skolēniem, kuri mācās ieslodzījuma vietās un sociālās korekcijas iestādēs.

Savukārt tajās izglītības iestādēs, kuru izglītības programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments, attālinātās mācības tiek plānotas, kā obligāta izglītības programmas klātienes formas sastāvdaļa.

2. līdz 3.klasei plānots īstenot līdz 5% no mācību stundu skaita mācību priekšmetos mācību gadā, 4. līdz 6.klasei - no 5% līdz 10%, 7. līdz 9.klasei - no 10% līdz 20%, 10. līdz 12.klasei - līdz 25% no plānotā mācību stundu skaita mācību priekšmetos (kursos) mācību gadā.

Savukārt profesionālās pamatizglītības programmās plāno īstenot līdz 5% no plānotā kopīgo stundu skaita programmā gadā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi.

Profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās attālināti varētu tikt īstenoti līdz 25% no kopīgo stundu skaita programmā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi. Profesionālās tālākizglītības programmās attālinātas mācības plāno īsteno līdz 30% apmērā no kopīgo stundu skaita programmā, ieskaitot moduļu praktisko daļu, prakses moduli vai kvalifikācijas praksi.

Profesionālās pilnveides izglītības programmās attālinātas mācības plāno īstenot līdz 50% no kopīgo stundu skaita programmā, bet profesionālās ievirzes izglītības programmās attālinātas mācības plāno īsteno līdz 25% no kopīgo stundu skaita programmā.

Šie nosacījumi attieksies arī uz augstāko izglītību, kur pilna laika studijās attālinātās mācības īstenotu līdz 50% no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu īpatsvara, kas norādīts izglītības iestādes apstiprinātajā attiecīgās studiju programmas studiju plānā.

Ārpus formālās izglītības attālinātās mācības organizētu un īstenotu atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai.

IZM skaidro, ka attālinātās mācības tiek īstenotas kā efektīva, kvalitatīva, pilnvērtīga un iekļaujoša mācību procesa daļa, lai nodrošinātu iespēju skolēnam apgūt plānotos sasniedzamos rezultātus, attīstot viņa pašvadītas mācīšanās, digitālās pratības, kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas un sadarbības caurviju prasmes, kā arī nodrošinātu skolēnam diferencētu, personalizētu un starpdisciplināru mācību procesu.

Atkarībā no attālināto mācību īstenošanas mērķa, uzdevuma un iespējām, izmanto dažādas mācību organizācijas formas, tai skaitā individuālu un grupu darbu, konsultācijas, projekta darbu, noteikumu projektā skaidro IZM.

Attālinātas mācības IZM plāno īstenot dažādās vietās, tai skaitā skolas bibliotēkā, laboratorijās, pētniecības iestādēs, muzejos, dabā, mājās, izmantojot dažādus mācību līdzekļus, tai skaitā tehnoloģiju risinājumus.

Lai organizētu attālinātās mācības, izglītības iestādei stundu sarakstā būs jānorāda attālinātajās mācībās plānoto stundu skaits.

Ja attālinātās mācības plānots īstenot ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, būs jānodrošina tiešsaistes mācīšanās tehniskā vide, kas atbalsta sinhronu un asinhronu attālināto mācīšanos, kā arī digitālu mācību materiālu pieejamību skolēniem.

Sinhronas attālinātas mācīšanās risinājumiem jānodrošina nepieciešamā tehnika video un audio translācijai un ierakstam, kā arī programmatūra sinhronai tiešsaistes video un audio komunikācijai ar ekrāna pārraides atbalstu.

Savukārt asinhronas attālinātas mācīšanās risinājumiem jānodrošina vide digitālu mācību materiālu izvietošanai, izglītojamo patstāvīgo darbu izstrādei un iesniegšanai, izglītojamo savstarpējai komunikācijai un komunikācijai ar pedagogu.

Pirmdien , 11.janvārī, notika attālināta darba grupas sanāksme, kurā diskutēts par vairākiem jautājumiem. Sociālie partneri - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), vairākas vecāku organizācijas neatbalsta IZM ieceri attālinātas mācības kā obligātas noteikt visos izglītības posmos.

LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns stāstīja, ka pirmdien panākta sapratne, ka attālinātas mācības nevajadzētu noteikt kā attālinātas, tāpat arī IZM piekritusi noteikt tikai maksimālo attālināti īstenojamo mācību stundu skaita, atsakoties no minimālās robežas noteikšanas.

"Sākotnējo IZM piedāvāto Ministru kabineta noteikumu regulējumu attālināto mācību obligātai organizēšanai es raksturotu kā autoritatīvu, kas ne par ko neliecina, tādēļ ir svarīgi, ka IZM valsts sekretārs Jānis Volberts ieklausījās sociālo partneru teiktajā. Es ļoti ceru, ka ministre neliks politiskus šķēršļu panāktajam kompromisam," sacīja Kalvāns.

Gan viņš, gan LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aktualizējuši jautājumu par to, kurš uzņemsies atbildību, ja, piemēram, skolēns bez skolotāja klātbūtnes atradīsies kādā laboratorijā, kur savainosies, vai neaizbrauks uz to. Sociālie partneri norādījuši, ka šādā gadījumā skolotāji nevar uzņemties atbildību, tādēļ Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) apņēmies risināt šo problemātiku.

Vanaga vērsa uzmanību arī uz to, ka attālinātu mācību stundu organizēšana prasīs ievērojamus ieguldījumus informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai, kas katrai izglītības iestādei patlaban ir ļoti atšķirīgs, tāpēc viņas ieskatā noteikt attālinātas mācības kā obligātu prasību jau no šā gada 1. septembra, kā to plānojusi IZM, ir nereāli.

Pirmdienas tikšanās laikā nav noteikts konkrēts termiņš, kad IZM ar sociālajiem partneriem saskaņos precizēto Ministru kabineta noteikumu projekta "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība" redakciju.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!