Osipova: Lai izpildītu ST spriedumu viendzimuma pāru lietā, būtiski jāpārstrādā tiesību sistēmu (4)

Divi ST tiesneši - Osipova un Aldis Laviņš - spriedumam pievienojuši savas atsevišķās domas par lietu, kurā par neatbilstošu Satversmei atzīta likuma norma, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

Abi tiesneši piekrīt ST spriedumā atzītajam, ka likumdevējam no Satversmes 110. panta pirmā teikuma kopsakarā ar cilvēka cieņas principu izriet pozitīvs pienākums nodrošināt ģimenes juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību, tomēr likumdevējs šo pienākumu nebija izpildījis, bet norādīja, ka nepiekrīt tam, ka šā iemesla dēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Osipova akcentēja, ka ST spriedums nav izpildāms šauri, tikai ar apstrīdētās normas grozījumiem, jo tas radītu haosu Latvijas ģimenes tiesību sistēmā. "Nevar piešķirt tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu personai, kurai vispirms nav izveidota noturīga juridiska saite ar bērnu, proti, nav tāda juridiskā statusa, kas ietvertu tiesības attiecībā uz konkrēto bērnu, pienākumus pret viņu un atbildību par viņu," teica tiesnese, uzsverot, ka, lai persona šādu statusu bērna ģimenē iegūtu, tai ir nepieciešama juridiska saite ar bērna māti. Viņas skatījumā, spriedumā ietvertais ST norādījumu likumdevējam, aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī viendzimuma partneru ģimenes, ir bijis pamatots.

Osipova un Laviņš pauda, ka no likuma izriet, ka bērna mātes partnerei ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu vien tad, ja dalībvalsts normatīvajos aktos bērna vecāka partneris ir pielīdzināts otram vecākam. "Izskatītajā lietā apstrīdētā norma rada tiesības bērna tēvam, nevis mātes partnerei vai kādam citam ģimenes loceklim, proti, apstrīdētā norma nepārprotami noteic, ka tiesības uz tajā paredzēto atvaļinājumu ir bērna tēva individuālas, citiem nenododamas tiesības," sacīja Laviņš.

Osipova uzsvērusi, ka likumdevējs ir izveidojis tiesisku sistēmu, kas ļauj noskaidrot, kuras personas ir konkrētā bērna māte un tēvs, kam ir tiesības uz atbalstu sakarā ar bērna piedzimšanu. Viņa atzīmējusi, ka izskatāmajā lietā apstrīdētā norma rada tiesības vienīgi bērna tēvam, nevis mātes partnerim, partnerei vai kādam citam ģimenes loceklim, līdz ar to apstrīdētā norma nemaz neaizskāra pieteikuma iesniedzējas tiesības.

"Tā kā lieta ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, kuras pamatā jābūt pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumam, ko rada tieši apstrīdētā norma, tiesvedība lietā, manuprāt, bija jāizbeidz," tika paudusi ST tiesnese.

Abi tiesneši nonāca pie secinājuma, ka valstij no konvencijas 8.panta var izrietēt pozitīvs pienākums nodrošināt viendzimuma partneru ģimenes juridisku atzīšanu vienīgi tad, ja šādu attiecību faktiska atzīšana jau ir notikusi valsts sociālajā un tiesiskajā realitātē, kā arī noteikt juridisku ietvaru šo ģimeņu aizsardzībai.

Laviņš sacīja, ka, kādā veidā viendzimuma partneru ģimenēm jābūt nodrošinātai juridiskajai aizsardzībai, ir nevis juridisks, bet gan likumdevēja tiesībpolitiskas izšķiršanās jautājums, un valstij ir rīcības brīvība attiecībā uz viendzimuma partneru ģimeņu juridiskās aizsardzības tiesiskā regulējuma formu un saturu.

Tiesnesis minēja, ka izskatītajā lietā, kurā aplūkotais jautājums ir pretrunīgi vērtēts Latvijas sabiedrībā, tiesai, piemērojot cilvēka cieņas principu, bija nepieciešams detalizētāk konkretizēt tā tvērumu un norādīt argumentus, kādēļ no cilvēka cieņas principa likumdevējam izriet pienākumi attiecībā uz viendzimuma partneru ģimeņu juridisku aizsardzību, un kādēļ pamattiesību aizsardzība konkrētajā situācijā ir nodrošināma augstākā līmenī, nekā to paredz Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, un viņa vērtējumā, šādi argumenti ST spriedumā iztrūkst.

Viņa vērtējumā šīs lietas izskatīšanā bija svarīgi vairāki apsvērumi, piemēram, tas, ka atbilstoši Civillikumam par ģimeni ir atzīstami tikai laulātie un viņu bērni, kamēr tie dzīvo vienā saimniecībā ar vecākiem. "Tātad normatīvais akts, kura uzdevums ir citstarp definēt ģimenes jēdzienu, precīzi noteic, ka ģimene ir balstīta uz laulību," uzsvēra tiesnesis.

Laviņš atzīmējis, ka lietā pieņemtais spriedums laulības institūtu neskar, tomēr minētajiem Civillikuma noteikumiem ir arī tāda vērtība, ka tie atklāj šobrīd tiesiskajā sistēmā pastāvošu tiesisku ideju par to, kāda personu kopdzīves jeb savienības forma vispār ir pieļaujama gan no tiesiskā, gan morāles normu un ētikas vērtību skatpunkta arī tad, ja personas izvēlējušās veidot faktisku kopdzīvi bez laulības noslēgšanas.

"Neapšaubāmi, reālajai dzīvei mainoties un sabiedrībai attīstoties, attiecīgi mainās arī vērtību izpratne. Tomēr par to, kāds ir atbilstošākais ģimenes tiesisko attiecību noregulējums mūsdienu Latvijā, balstoties uz sabiedrībā vispārpieņemtajām morāles normām un ētikas vērtībām, kā arī vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām, ir tiesīgs lemt vienīgi pats Latvijas suverēns - nepastarpināti vai ar demokrātiskās vēlēšanās ievēlēta valsts orgāna - parlamenta - starpniecību," secinājis Laviņš.

Likums nosaka, ka tad, ja ST izskatītai lietai tiek pievienotas tiesneša atsevišķās domas, tās publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc ST sprieduma pieņemšanas.

Tiesnešu atsevišķās domas tiesnešiem ļauj sniegt atbildes uz sarežģītiem tiesību jautājumiem principiālos strīdos, kur tās var ietekmēt nākotnes tiesu praksi un vispārējos tiesību principus, likumdevēja politiku.

Kā ziņots, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Tiesa lietā vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.