Rinkēvičs norāda uz karu riskiem, nespējot izskaust masveida maldināšanu un naida runu digitālajā vidē (9)

Ziņojumā viens no galvenajiem jautājumiem starptautiskajās attiecībās mūsdienās ir cīņa par vērtībām un ietekmi digitālajā pasaulē.

Ministrs vērsa uzmanību, ka atsevišķas valstis tiecas pēc arvien lielākas kontroles pār digitālo pasauli. Viņa ieskatā tas izpaužas ne tikai informācijas brīvības apspiešanā, kuras piemēri sniedzas no pieaugošās cenzūras un novērošanas līdz interneta bloķēšanai.

Rinkēvičs secina, ka arvien aktīvāk dezinformācija un ietekmēšanas operācijas tiek izmantotas starptautiskajās attiecībās, lai diskreditētu un destabilizētu citas, īpaši demokrātiskās, valstis.

Ziņojumā akcentēts, ka Eiropas Komisijas (EK) un ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumā

"Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem" secināts, ka Covid-19 pandēmijas sakarā vairākas valstis, īpaši Krievija un Ķīna,

ne tikai aktīvi centās ietekmēt starptautiskās sabiedrības viedokli sev labvēlīgā veidā, bet arī izvērsa ietekmēšanas operācijas un dezinformācijas kampaņas pret ES un citur pasaulē.

Ministrs pauda nostāju, ka ar savu aktīvo darbību ES, ANO un citos formātos Latvija ir kļuvusi starptautiski atpazīstama kā viena no valstīm, kas aktīvi meklē risinājumus dezinformācijai un citiem izaicinājumiem digitālajā vidē, balstoties tādās atvērtās sabiedrības vērtībās kā vārda un interneta brīvība.

Viņš uzsvēra, ka Latvija turpina atspēkot un vērst starptautisko uzmanību uz Krievijas izplatīto dezinformāciju.

"Krievijas revizionistiskā pieeja vēstures jautājumiem īpaši aktīvi izpaudās 75. gadadienas kopš Otrā pasaules kara beigām kontekstā.

Publiskajā telpā tika paustas sagrozītas vēstures notikumu interpretācijas, kas attaisno vai mazina padomju totalitārā režīma noziegumus un noliedz Baltijas valstu okupāciju," klāstīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas jaunais Molotova-Ribentropa pakta traktējums nav vērsts tikai pret Baltijas valstīm, bet iekļaujas kopējā Rietumu valstu šķelšanas un diskreditācijas kampaņā. Rinkēvičs skaidroja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) reaģēja, sniedzot faktos balstītu informāciju par Latvijas vēsturi un vēršot starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņām.

Rinkēvičs atzīmēja, ka viena no Latvijas prioritātēm ir stiprināt ES un transatlantisko partneru noturību pret dezinformāciju un ietekmēšanas operācijām, tai skaitā spēju atklāt, analizēt un atspēkot ārējās dezinformācijas un ietekmēšanas kampaņas.

Latvija arī sniedz praktisku ieguldījumu ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbā, kura atklāj un veicina izpratni par Krievijas dezinformācijas aktivitātēm.

Pēc ministra paustā, Latvija iestājas arī par ciešāku sadarbību starp ES, NATO un citiem starptautiskajiem partneriem gan praktiskā līmenī, gan aizstāvot starptautiski kopīgās vērtības un principus.

Viņa ieskatā, pateicoties arī Latvijas pūlēm, ir panākta kopīga izpratne ES par nepieciešamību definēt tiešsaistes platformu pienākumus attiecībā uz dezinformāciju, vienlaikus pasargājot lietotājus no nepamatotiem vārda brīvības ierobežojumiem un privātuma pārkāpumiem.

Rinkēvičs skaidroja, ka būtisko progresu ceļā uz šo mērķi atspoguļo Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, kurā iezīmēti konkrēti pasākumi, lai stiprinātu neatkarīgos medijus un vēlēšanu drošību ES, kā arī izvirzīta pamattiesībās balstīta pieeja dezinformācijas apkarošanai.

Plāns saiknē ar decembrī publiskoto EK Digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikumu liek pamatus ES mēroga regulējuma ietvaram dezinformācijas ierobežošanai tiešsaistē.

Viņš arī norādīja, ka Latvija sekmē dezinformācijas izaicinājuma risināšanu starptautiskajās organizācijās, piemēram, šovasar ANO Ģenerālajā Asamblejā Latvija virzīja globālo aicinājumu vērsties pret dezinformācijas izplatīšanu, nepatiesas vai sagrozītas informācijas tīšu izstrādi un izplatīšanu Covid-19 krīzes laikā jeb tā dēvēto infodēmiju. Tā bija pirmā šāda veida Latvijas iniciatīva ANO sistēmā, kuru intensīva diplomātu lobija rezultātā atbalstīja 130 no 193 ANO dalībvalstīm.