Džonsona tēvs lūdz Francijas pilsonību, lai saglabātu saikni ar Eiropu

Džonsons seniors, kas savulaik bijis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un 2016.gada referendumā balsoja par palikšanu ES sastāvā, intervijā radiostacijai RTL sacījis, ka vēlas kļūt par Francijas pilsoni, ja viņa ģimenei ir ciešas saites ar Franciju.

"Ja nekļūdos, esmu francūzis. Mana māte dzimusi Francijā, viņas māte, tāpat kā vectēvs, bija īsta francūziete. Tāpēc man tā ir tā, kas man jau ir, atgūšana. Un tas padara mani ļoti laimīgu," lietodams franču valodu, izteicies 80 gadus vecais britu premjera tēvs.

"Vienmēr esmu bijis eiropietis, pilnīgi noteikti. Neviens nedrīkst britu tautai sacīt - jūs neesat eiropieši. Saiknes esamība ar Eiropas Savienību ir svarīga," piebildis Džonsons seniors.

Tikmēr viņa dēls Džonsons pirms 2016. gada "Brexit" referenduma kļuva par "aizgājēju" kampaņas publisko seju un tagad joprojām uzsver, ka Lielbritānijas labklājība "vareni augs", tai kļūstot par pilnīgi suverēnu valsti ārpus pārlieku birokratizētās ES.

Trešdien pēc parlamenta balsojuma par pēcbreksita vienošanās apstiprināšanu premjers gan ieturēja nedaudz samiernieciskāku toni.

"Tas nav Lielbritānijas kā eiropeiskas valsts gals. Mēs daudzējādā ziņā esam vistipiskākā Eiropas civilizācija (..), un mēs turpināsim tāda būt," atzina Džonsons juniors.

Kā ziņots, Lielbritānija faktiski pilnībā pamet ES ceturtdienas vakarā, kad tā izstājas no Eiropas muitas ūnijas un kopīgā tirgus, līdz ar to noslēdzoties gandrīz pusgadsimtu ilgajai un bieži saspīlētajai britu kopdzīvei ar saviem tuvākajiem kaimiņiem kontinentā.

"Brexit" kļūst par realitāti

"Brexit" piektdien kļūst par realitāti, Lielbritānijai pusnaktī pametot Eiropas muitas ūniju un kopīgo tirgu, un līdz ar to noslēdzas gandrīz pusgadsimtu ilgā un bieži saspīlētā britu kopdzīve ar saviem tuvākajiem kaimiņiem kontinentā.

Apvienotās Karalistes mokošais izstāšanās ceļš no Eiropas Savienības (ES) beigsies, kad Bigbens ceturtdien sitīs plkst. 23 (piektdien plkst. 1.00 pēc Latvijas laika), kamēr vairums eiropiešu kontinentā tobrīd tieši sagaidīs jauno, 2021. gadu.

"Brexit" dominējis Lielbritānijas politikā kopš 2016. gada jūnija, kad briti ar nelielu balsu vairākumu nobalsoja par izstāšanos no ES, uzplēšot sabiedrībā dziļas politiskās un sociālās brūces, kuras līdz šim nav izdevies sadziedēt.

Juridiski Lielbritānija ES pameta jau 31.janvārī, taču līdz šim faktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās pēcbreksita pārejas periods, kura laikā starp Londonu un Briseli norisinājās smagas sarunas par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu, kuru pašā Ziemsvētku priekšvakarā beidzot izdevās noslēgt.

Beidzoties pārejas periodam, ES tiesību normas uz Lielbritāniju vairs neattieksies, un tiks pārtraukta arī brīvā cilvēku kustība starp bloka dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

Pirmo reizi kopš vairākām desmitgadēm uz savstarpējām robežām atgriezīsies muitas pārbaudes, un neskatoties uz tikko noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, robežpunktos tiek sagaidītas rindas un kavēšanās, ko izraisīs pieaugušais birokrātisko procedūru apjoms.

Lielbritānija, kas gan no finansiālā, gan diplomātiskā, gan militārā viedokļa atzīstama par lielvaru, ir pirmā no dalībvalstīm, kas izstājas no Eiropas Savienības.

Līdz ar to ES zaudē 66 miljonus pilsoņu, bet bloka ekonomika - kopprodukta apjomu, kas pielīdzināms 2,3 triljoniem eiro. Turklāt "Brexit" iedvesmojošā ietekme uz nacionālistiem izsaukusi bažas, ka britu piemēram varētu sekot arī citas neapmierinātās dalībvalstis.

Tomēr līderi gan Londonā, gan Briselē ļāvuši noprast, ka vēlas šim procesam pielikt punktu.

"Tas bija garš ceļš. Ir laiks "Brexit" atstāt pagātnē. Mūsu nākotne rodas Eiropā," parakstot pēcbreksita vienošanos, trešdien uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Savukārt Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons norādīja, ka "Brexit" bija jāatrisina "senais, novazātais, kaitinošais jautājums par Lielbritānijas politiskajām attiecībām ar Eiropu, kas nomocījis mūsu pēckara vēsturi".

Ceturtdiena "iezīmē jaunu sākumu mūsu valsts vēsturē un jaunas attiecības ar ES kā mūsu lielāko sabiedroto," pēc parlamenta balsojuma par pēcbreksita vienošanās ratifikāciju, piebilda Džonsons. "Šis brīdis beidzot ir pienācis, un tagad tas ir jāizmanto."

Atšķirībā no janvāra, kad "Brexit" atbalstītāji Naidžela Farāža vadībā līksmoja, bet "palicēji" publiski pauda sēras par aiziešanu no ES, pārejas perioda beigas netiek atzīmētas ar kādiem oficiāliem pasākumiem, jo Covid-19 pandēmijas dēļ publiska pulcēšanās ir aizliegta.

Džonsons trešdien sveica Lielbritāniju ar farmācijas uzņēmuma "AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes izstrādātās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanu, kamēr ES tās apstiprināšana ievērojami ieilgst, un solīja britiem nākotnē labklājību, ko nodrošinās globāli orientētā Apvienotā Karaliste, kas atbrīvojusies no Briseles tiesību normām, kuras tai nācās ievērot kopš pievienošanās Eiropas Ekonomiskajai Kopienai 1973.gadā.

Līdz ar līgumu, kas nodrošina muitas likmju un kvotu neapgrūtinātu piekļuvi ES tirgum ar tā 450 miljoniem patērētāju, Lielbritānija nesen noslēgusi tirdzniecības līgumus arī ar citām valstīm, tostarp ar Japānu, Kanādu, Singapūru un Turciju.

Plānos ir līguma slēgšana arī ar Indiju, uz kurieni Džonsons janvārī dosies savā pirmajā lielākajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās premjerministra amatā, un Londona ar cerībām raugās arī uz jaunievēlēto ASV prezidentu Džo Baidenu.

Tomēr īstermiņā visu uzmanība vairāk būs pievērsta pašu mājām, vērtējot, kā dzīve ārpus ES izpaudīsies praktiski ikdienā.

Cita starpā gaidāmie ostu darbības traucējumi izsaukuši bažas par pārtikas un medikamentu trūkumu. Par iespējamajiem ceļošanas traucējumiem bažījas gan tūristi, gan darījumu cilvēki, kas pieraduši pie netraucētās pārvietošanās ES iekšienē.

Tikmēr britu zvejnieki ir neapmierināti ar panākto kompromisu, kas saglabā ES zvejas kuģiem piekļuvi Lielbritānijas ūdeņiem.

Arī finanšu nozare nervozi gaida, kāda veidosies tās turpmākā sadarbība ar Eiropu, jo tirdzniecības līgumā tā lielā mērā apieta.

Liela vērība tiks pievērsta Ziemeļīrijas robežai ar Īriju, lai pār to nodrošinātu netraucētu pārvietošanos, kas ir viens no svarīgākajiem 1998. gada miera līguma priekšnosacījumiem un ļāva pielikt punktu 30 gadus ilgušajai starpkopienu vardarbībai.

Tikmēr jaunas konstitucionālas problēmas Džonsonam var sagādāt Skotija, kur vairums vēlētāju balsoja pret "Brexit" un izstāšanās no ES devusi jaunu impulsu neatkarības tīkojumiem.