Valsts kontrole: Nebija ētiski Covid-19 krīzes pārvarēšanai paredzēto naudu novirzīt divu slimnīcu tehnisko problēmu novēršanai (1)

Valsts kontrole publicējusi starpziņojumu par veikto revīziju, kurā tika vērtēts, vai finansējums no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" remontdarbu veikšanai slimnīcās pieprasīts iepriekš neprognozējamām un gadskārtējā budžetā neplānotām vajadzībām.

Valsts kontrolē atgādināja, ka šā gada 5.maijā VM no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķīra finansējumu 1 323 563 eiro apmērā, lai VSIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (RAKUS) un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) nodrošinātu funkciju īstenošanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, veicot šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos remontdarbus.

Ārstniecības iestādes piešķirtos līdzekļus izmantoja remontdarbu veikšanai - RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ūdensapgādes sistēmas atjaunošanai ieguldīja finansējumu, kas nepārsniedz 659 342 eiro, bet PSKUS 15.korpusa jumta seguma un balkonu nesošās konstrukcijas nomaiņai finansējumu, kas nepārsniedz 664 221 eiro.

Valsts kontrole pārbaudē vērtēja, vai līdzekļu pieprasījums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir sagatavots par iepriekš neprognozējamām un gadskārtējā iestādes budžetā neplānotām vajadzībām, kas ir tieši saistītas ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanu un pārvarēšanu.

Valsts kontrole vērš uzmanību, ka, tā kā pārbaudes laikā remontdarbi nebija pabeigti, pārbaudē netika vērtēts paredzētā finansējuma izlietojums, ko, savukārt, veiks Nacionālais veselības dienests pēc remontdarbu pabeigšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un atbilstoši dokumentiem par finansējuma izlietojumu piešķīruma mērķim.

Valsts kontrole, pamatojoties uz revīzijā konstatētajiem faktiem, kritiski vērtē VM sniegto pamatojumu finansējuma piešķiršanas steidzamībai un sasaistei ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Revidenti atzīst, ka RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu darbībā konstatēto problēmu risināšana ir slimnīcas dienaskārtībā jau kopš 2011.gada, un 2019.gadā šo darbu veikšanai tika noslēgti būvdarbu, būvuzraudzības un autoruzraudzības līgumi. Turklāt slimnīcas 2019.gada pārskatā norādīts, ka 2020.gadā plānots turpināt ūdensapgādes sistēmas atjaunošanas darbus.

Revidentu ieskatā, minētais liecina, ka būvdarbi tika mērķtiecīgi plānoti kā kārtējie remontdarbi ar tam iezīmētu finansējumu RAKUS budžetā vai zināmu vai paredzamu finansēšanas avotu un noteiktu darbu pabeigšanas termiņu.

Savukārt PSKUS 15.korpusa jumta seguma un balkonu nesošās konstrukcijas atkāpes no prasībām, kas ietekmē ēkas drošumu, tika konstatētas jau 2015.gadā, kad uz to esamību norādīja Būvniecības valsts kontroles birojs, tādēļ slimnīca organizēja pasākumus nepieciešamo remontdarbu īstenošanai.

Revidenti neapšauba remontdarbu nepieciešamību abās slimnīcās, tomēr Valsts kontroles ieskatā, abām slimnīcām savlaicīgi bija jāplāno remontdarbu veikšana un tam nepieciešamais finansējums, lai nepieļautu ēku ekspluatācijas drošības riskus un neradītu kaitējumu ēkas lietotājiem un garāmgājējiem.

"Problēmas ar ēku tehnisko stāvokli RAKUS, PSKUS un VM bija zināmas vēl ilgi pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās, līdz ar to no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējums pieprasīts un izlietots iepriekš prognozētām vajadzībām, kuru nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi bija jāplāno slimnīcu gadskārtējā budžetā. Valsts kontroles ieskatā, šāda VM rīcība uzskatāma par neētisku, jo, norādot uz nepieciešamību Covid-19 pandēmijas apstākļos novērst risku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai, tā pieļāva līdzekļu novirzīšanu slimnīcu ilgstoši nerisinātu un atliktu problēmu novēršanai vai jau iepriekš plānotu darbu veikšanai," pauda Valsts kontrolē.

Revidenti aicina VM, pirms virzīt finansējuma pieprasījumu izskatīšanai Ministru kabinetā līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izvērtēt pieprasījuma konkrēta pasākuma finansēšanai pamatotību un vispusīgi apzināt informāciju par kopējiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un to avotu šī pasākuma pilnvērtīgai pabeigšanai.