Igaunijā strauji pieaug interese par beznosacījuma pamatienākumiem ES pilsoņiem; Latvijā gausa interese (24)

Mērķi:

Lūdzam Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par tādu beznosacījumu pamatienākumu ieviešanu visā Savienībā, kuri samazinātu reģionālās atšķirības nolūkā stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES.

Tādejādi tiks realizēts Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada kopīgajā paziņojumā paustais mērķis, proti, ka “ES un tās dalībvalstis arī atbalstīs efektīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgas sociālās aizsardzības sistēmas, lai garantētu pamatienākumus” ar mērķi novērst nevienlīdzību.”

Beznosacījumu pamatienākuma definīcija

Beznosacījumu pamatienākums (BPI) neaizstāj labklājības valsti, bet drīzāk to pilnīgo un no kompensējošas valsts pārveido par emancipējošu labklājības valsti.

Beznosacījumu pamatienākums atbilst zemāk definētajiem četriem kritērijiem.

Vispārējs: BPI tiek maksāts visiem, neveicot mantiskā stāvokļa pārbaudi. Tam nepiemēro ne ienākumu, ne uzkrājumu, ne nekustamā īpašuma ierobežojumus. To būs tiesīga saņemt ikviena persona neatkarīgi no vecuma, izcelsmes, pilsonības, dzīvesvietas, profesijas utt. Tādējādi mēs pieprasām ES mēroga, garantētu, beznosacījumu pamatienākumu.

Individuāls: tiesības uz BPI ir katram indivīdam — sievietei, vīrietim, bērnam —, jo tikai tā var nodrošināt privātumu un nepieļaut varu pār citiem cilvēkiem. BPI nebūs atkarīgs nedz no ģimenes stāvokļa, faktiskās kopdzīves vai mājsaimniecības konfigurācijas, nedz no citu mājsaimniecības vai ģimenes locekļu ienākumiem vai īpašuma. Tādējādi cilvēki var paši būt sev noteicēji.

Bez nosacījumiem: beznosacījumu pamatienākumam kā cilvēciskām un juridiskām tiesībām ir jābūt bez jebkādiem priekšnosacījumiem — bez pienākuma strādāt algotu darbu, izrādīt gatavību strādāt, iesaistīties sabiedriskajā darbā, uzvesties atbilstoši dzimumu lomām.

Pietiekami augsts: summai jābūt tādai, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni, kurš atbilst sabiedrības sociālajiem un kultūras standartiem attiecīgajā valstī. BPI jābūt tādam, kas paglābj no materiālas nabadzības un dod iespēju piedalīties sabiedriskajos procesos. Tas nozīmē, ka BPI neto summai jābūt vismaz virs nabadzības riska līmeņa pēc ES standartiem, — 60 % no vidējā jeb medianālā neto ienākuma valstī. Valstīs, kur lielākajai daļai iedzīvotāju ir zemi ienākumi un līdz ar to medianālais ienākums ir zems, pamatienākuma summas noteikšanai jāizmanto alternatīvs kritērijs (piemēram, preču un pakalpojumu grozs), lai garantētu cilvēka cienīgu un materiāli nodrošinātu dzīvi un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā.

BPI ir centrāls pasākums, ar ko paredzēts sasniegt zemāk norādītajos galvenajos Eiropas Savienības dokumentos izvirzītos mērķus — cilvēka cieņu, brīvību un vienlīdzību.