Kariņš: Pēcbreksita vienošanās ir labs pamats Latvijas un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecībām

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

Kariņš pauda sarūgtinājumu, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, vienlaikus piebilstot, ka ES un Apvienotās Karalistes panāktā vienošanās par attiecībām pēc breksita ir vērtējama kā laba ziņa.

Premjers uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir nozīmīga partnere Latvijai, jo tajā ne tikai dzīvo daudz Latvijas valsts piederīgo, bet Lielbritānija ir arī nozīmīga partnere ārējā tirdzniecībā un drošības jomā.

"Latvijai ir svarīgi saglabāt labas attiecības ar Apvienoto Karalisti un panāktā pēcbreksita vienošanās ir solis pareizā virzienā, tas ir pamats, uz kā būvēt Latvijas un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecības," uzsvēra Kariņš.

Jau ziņots, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja ES un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021.gada 1.janvāra līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš stāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), dalībvalstīm līdz 29.decembrim jānorāda, vai tās atbalsta vienošanos. Pēc tam attiecīgi ES Padome sāks rakstveida procedūru dokumenta saskaņošanai. Ja visas 27 dalībvalstis, tostarp Latvija piekritīs, ES vārdā šo līgumu parakstīs ES institūciju vadītāji.

ES un Apvienotā Karaliste 24.decembra sarunās Briselē panāca vienošanos par abu pušu pēcbreksita attiecībām. Apvienotā Karaliste izstājās no ES šogad 31.janvārī, bet pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kura laikā uz Apvienoto Karalisti attiecas ES vienotā tirgus un muitas savienības noteikumi, beigsies 31.decembrī. Panāktā vienošanās regulēs abu pušu attiecības pēc pārejas perioda beigām.

1.janvārī vienošanās stāsies spēkā pagaidu kārtībā, jo to šogad vairs nevar paspēt ratificēt Eiropas Parlaments. Apvienotās Karalistes parlaments vienošanos plāno ratificēt vēl šogad.

Sarunas par vienošanos turpinājās ilgāk, nekā sākotnēji paredzēts, lai abām pusēm dotu iespēju rast vienprātību par ES valstu kuģu zvejas tiesībām Apvienotās Karalistes ūdeņos.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!