Reliģisko kopienu vadītāju ieskatā neviens nevar noliegt, ka optimāla vide, kurā bērnam nākt pasaulē un uzaugt, ir ģimene, kurā tēvs un māte kā vīrs un sieva ir savienoti stabilā laulībā. Pēc viņu paustā, abas lomas un abu dzimumu pārstāvju līdzdalība ir būtiska bērnu pilnvērtīgai audzināšanai un attīstībai, tādēļ valstij vajadzētu atzīt par savu prioritāti lietot visus motivēšanas un atbalsta instrumentus, lai "veidot tādas ģimenes būtu droši un pievilcīgi".
Vēstules autori lūdz, "lai, veidojot regulējumu sakarā ar 2020.gada 12.novembra ST lēmumu, netiktu skarta Satversmē nostiprinātā laulības izpratne kā savienība starp vīrieti un sievieti". Viņi arī lūdz nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti.
Vēstuli parakstījis Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, un tā saskaņota ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru, Latvijas Romas katoļu baznīcas Liepājas bīskapu - Latvijas Romas katoļu bīskapu konferences priekšsēdētāju Viktoru Stulpinu un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Kasparu Šternu.
Tāpat aicinājumam pievienojies Armēņu apustuliskās baznīcas Baltijas valstu diecēzes bīskaps Vardans Navasardjans, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētājs Davids Kagans, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs un kristiešu draudzes "Prieka vēsts" vecākais mācītājs Vilnis Gleške.
Kā ziņots, ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.
ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.
Minētais ST spriedums izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un kārtējo reizi raisīja diskusijas par dažādu ģimenes modeļu atzīšanu vai neatzīšanu.