2020. gads neapšaubāmi ir bijis notikumiem bagāts, taču jau kopš gada sākuma ziņu virsrakstos dominējusi viena tēma - koronavīruss. Pēc sākotnējā uzliesmojuma Uhaņā, Ķīnā, tas strauji izplatījies visā pasaulē, ar Covid-19 inficējušies desmitiem miljonu cilvēku, vairāk nekā miljons zaudējuši dzīvību, savukārt visa pasaule "jaunajā normālajā" dzīvo jau gandrīz gadu.
"Noslēpumainā plaušu slimība"
Pasaules veselības organizācija (PVO) par vīrusa izraisītas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņā uzzināja 31. decembrī. 7. janvārī tika konstatēts slimības cēlonis - jauns koronavīruss, kam vēlāk tika dots nosaukums SARS-CoV-2, bet tā izraisītajai slimībai - Covid-19.
13. janvārī jaunās slimība tika konstatēta Taivānā, kas bija pirmais oficiāli apstiprinātais gadījums ārpus Ķīnas. Dienu vēlāk PVO ziņoja, ka vīrusu varētu pārnest cilvēks cilvēkam, taču kādu laiku par to pilnīgas skaidrības nebija - 22. janvārī PVO paziņojuma, ka ir pierādījumi šādai transmisijai, bet nepieciešama "papildu izmeklēšana".
Tikmēr pirmie saslimšanas gadījumi tika reģistrēti aizvien vairākās valstīs - 21. janvārī ASV, 24. janvārī Francijā, 28. janvārī Vācijā, 31. janvārī - Lielbritānijā, Krievijā un Zviedrijā.
30. janvārī PVO pasludināja koronavīrusu par globāla mēroga krīzi.
Neskaidrība par vīrusa izcelsmi
Kaut gan oficiāli koronavīruss strauji izplatījās Ķīnā pagājušā gada decembrī, pēc tam nonākot arī citviet pasaulē, vēlāk atklāts, ka, iespējams, vīruss bija sastopams jau ātrāk.
Atkārtoti pārbaudot paraugus no pneimonijas pacientiem, slimnīcā Francijas galvaspilsētā Parīzē maijā atklāja, ka tajā ar koronavīrusu inficējies pacients ārstējies jau 27. decembrī - gandrīz mēnesi pirms valstī tika oficiāli apstiprināts pirmais gadījums.