Bijušās "KPV LV" jaunā vadība: Zakatistovs uzticību zaudēja nodokļu reformas un autoritārisma dēļ

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka Millers pēdējā laikā bija gan viens no aktīvākajiem "KPV LV" iekšējiem opozicionāriem, gan skarbs Krišjāņa Kariņa (JV) valdības kritiķis. Tomēr gan partijas Saeimas frakcija, gan premjers ir pārliecināti, ka koalīciju šīs izmaiņas neapdraud.

Vēl pirms dažiem mēnešiem “KPV LV” domes priekšsēdētājs un Ogres nodaļas vadītājs Rolands Millers tika no partijas izslēgts. Taču nu attālinātajā biedru sapulcē viņam izdevās gan panākt šī lēmuma atcelšanu, gan gūt biedru vairākuma atbalstu un kļūt par partijas vadītāju. Līdzšinējais partijas un Saeimas frakcijas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kuram Millers pēdēja laikā pārmeta neieklausīšanos biedros, zaudēja gan partijas vadības grožus, gan biedra statusu. Arī ilgi gatavotā partijas zīmola maiņa neizdevās tā, kā, visticamāk, bija iecerējis Zakatistovs – jau reģistrētās preču zīmes “Balss Latvijai” vietā biedru vairākums izvēlējās nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju”. Šīs izmaiņas gan vēl nav apstiprinājis Uzņēmumu reģistrs.

Millers sevi uztver kā pagaidu vadītāju līdz pavasarim, jo līdz pašvaldību vēlēšanām vajagot sakārtot partijas struktūru: “Nu es patiešām aicinu visus... Es netaisos iet uz konfliktu, bet, nu, mums ir kaut kādi mērķi jāsasniedz. Man būs viens jautājums visai frakcijai – vai nu mēs strādājām pēdējos divus gadus, vai tomēr skatāmies tālāk? Ja mēs gribam tālāk, tad mums ir kaut kas patiešām jāsāk darīt, jo tas procents, kas ir statistikā – tas parāda mūsu politiku.”

Millers piemin arī savu priekšteci partijas vadībā: "Es aicināšu tomēr frakciju strādāt un domāt vairāk uz uzņēmēju pusi, uz iedzīvotāju. To pašu nodokļu reformu skaidrot, jo, es domāju, daudzos biedros kāpēc Atis Zakatistovs zaudēja savu uzticību – tā bija nodokļu reforma, ko viņš virzīja."

Millers sociālajā vietnē “Facebook” regulāri visai asi, reizēm pat rupji kritizē Krišjāņa Kariņa valdību un pašu premjeru. No paša partijas ministriem viņš izteikti popularizē un slavē tikai iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, kurā saredzot iespējamo nākotnes premjeru. Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam vēl esot iespēja sevi parādīt, jo viņam varētu būt trūcis partijas un frakcijas aizmugures, domā Millers. Kritiskāk viņš vērtē labklājības ministri Ramonu Petraviču, tomēr domā, ka sastrādāties varēšot ar visiem ministriem.

Arī bijušais partijas vadītājs Zakatistovs pirmajā koalīcijas sanāksmē pēc “KPV LV” biedru sapulces valdošās koalīcijas partnerus mierināja, ka valdību šie notikumu neietekmēšot: “Pagājušonedēļ frakcijai bija 11 deputāti, kuri atbalstīja Ministru kabinetu, un trīs aktīvi un kompetenti ministri. Šonedēļ nekas nav mainījies. Ir 11 deputāti, kas atbalsta ministru kabinetu, un trīs kompetenti ministri, kuri veic savu darbu. (..) Es novēlu visu to labāko jaunajai valdei, mēģinot īstenot solījumus, kas ir doti vēlētājiem. Taču jāatzīst, ka šobrīd šī valde nav pietiekami skaidrojusi savus ideoloģiskos nostādījumus un vīziju par partijas attīstību nākotnē.”

Partijas valdē strādās pieci Saeimas deputāti, tostarp ministre Petraviča, un četri pārstāvji no reģioniem. Valdē ir pārvēlēts arī nesenais Rīgas mēra amata kandidāts, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Neveiksmīgajai Rīgas vēlēšanu kampaņai iztērētie partijas līdzekļi vairāk nekā 360 tūkstošu eiro apmērā bija viens no iekšējā konflikta iemesliem. Nemiro vēl nesen Millera un domubiedru organizētās biedru sapulces Ogres estrādē dēvēja par reiderisma mēģinājumu. Tagad viņš klāsta, ka kara cirvji būtu jānorok un visiem kopā jāaizstāv restartētās partijas ideoloģija, turklāt tas jādara valdības sastāvā.

"Tas ir pirmām kārtām mazais uzņēmējs, mazais lauksaimnieks, kurus mēs vēlētos aizstāvēt, un tas ir mūsu tāds fundaments. Otra lieta ir tas, ka mēs nevēlamies sašķelt sabiedrību un mēs neesam tādā ziņā nacionāli noskaņoti, mēs arī redzam krievu elektorātā savas balsis.

Trešā lieta ir tas, ka mēs vēlamies pasvītrot, ka mēs esam par tradicionālām ģimenēm. Un šajā gadījumā šie trīs aspekti ir iekļauti tādā tēlainā veidā arī mūsu partijas jaunajā nosaukumā,” klāsta Nemiro. “Mums kā partijai ir jāpārstāv savi pamatprincipi, pie tiem mēs arī turēsimies. Ja mēs skatāmies uz to, ka mēs atbalstām valdību, tad tas ir veids, kā ietekmēt lēmumus. Mēs negribam bļaustīties no opozīcijas, kas ir faktiski kliegšana mežā.”

Jauno “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāju partijas deputāti vēl nav izvēlējušies. Millers uzskata, ka laba kandidatūru būtu nesen Saeimā darbu uzsākušais Māris Možvillo, kurš pats arī būtu gatavs uzņemties šo amatu, ja frakcija par to nobalsos. Ilggadējais Alojas novada domnieks Saeimas deputāta mandātu ieguva rudenī, kad no parlamenta aizgāja no “KPV LV” saraksta ievēlētā, bet vēlāk partiju pametusī Linda Liepiņa.

Deputātam Možvillo, kas partijas valdē bija darbojies arī līdz šim, biedru lēmums ārkārtas sapulcē nebija pārsteigums: “Manā skatījumā partijā bija pārāk daudz varbūt, teiksim, autoritatīvu līderu, kas centās uzspiest savas idejas vairākumam, un līdz ar to veidojās šīs konflikta situācijas. Un tas arī noveda pie tā, ka šobrīd tie līderi tiek izslēgti, jo biedru vairākums acīmredzot neakceptē šo līderu ieturēto pozīciju.”

Bijušais partijas līderis Zakatistovs gan joprojām ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Veidojot koalīciju, tika panākta vienošanās, ka šis amats pienākas “KPV LV”. Tagad partijas valdē viedokļi par to dalās – Millers uzskata, ka Zakatistova vietā būtu jāvirza kāds cits, savukārt Nemiro šādu jautājumu cilāt negrasās.

Finanšu ministrija ir “Jaunās Vienotības” pārziņā. Apvienības vadītājs ir premjers Kariņš, kuru ne šie personāliju jautājumi, ne “KPV LV” izmaiņas, ne partijas jaunā līdera publiskie izteikumi vismaz pagaidām nesatrauc. “Notiek un visu laiku notiks... es agrāk runāju par tādiem blakus trokšņiem. Man kā valdības un koalīcijas vadītājam, ja es pievēršos visiem trokšņiem, es vispār nevarētu, kā saka, izkāpt no gultas un es būtu paralizēts. Man ir jākoncentrējas uz mūsu galvenajiem mērķiem: Covid-19 pārvarēšana, ekonomikas attīstība un tā tālāk. Tas ir tas, kur es koncentrēju savu uzmanību, lai ministrijas un ministri darītu to, kas būtu mūsu kopīgo mērķu labad, un, protams, lai atbilstošie likumi un atbalsts Saeimā joprojām būtu. Līdz šim mēs esam varējuši kopā strādāt uz tāda vispusēja sadarbības kopēja gara. Tik ilgi, kamēr tas sadarbības gars ir, mēs varēsim arī turpināt,” pauž Kariņš.

“de facto” atgādina, ka “KPV LV” Saeimas frakcija sašķēlās jau drīz pēc vēlēšanām: pašā pirmajā balsojumā par Kariņa valdību nobalsoja tikai 11 no 16 frakcijas deputātiem. Šobrīd valdību atbalstīt sola jau 13 no “KPV LV” sarakstā kandidējušajiem – visa frakcija un trīs to atstājušie: Zakatistovs, partijas pirmais līderis Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, kurš rudenī pievienojās “Jaunajai Vienotībai”.

Neatkarīgi no partijas nosaukuma – “KPV LV” vai “Par cilvēcīgu Latviju” – līdz janvāra vidum tā saņems kārtējo maksājumu no valsts budžeta: vairāk nekā 320 tūkstošus eiro. To, vai šogad valsts budžeta finansējuma izmantošana “KPV LV” Rīgas vēlēšanu kampaņai bijusi lietderīga, būs jāpārbauda KNAB. Partijām valsts finansējumu ir aizliegts izmantot pārmērīgi dārgu pakalpojumu iegādei, un tieši KNAB ir uzdots pārliecināties par to, vai pakalpojums nav ekskluzīvs un atbilst tirgus vērtībai.