Lietuvas ieslodzījuma vietās nav iespēju apturēt Covid-19 izplatību, jo cietumnieki nevēlas testēties un infrastruktūra liedz pienācīgi izolēt tos, kuriem bijusi saskarsme ar sasirgušajiem, tādēļ darbinieki ļoti gaida ziņas par vakcinēšanās iespējām, atzinis Ieslodzījuma vietu departamenta direktors Virginijus Kuļikausks.
Lietuvas ieslodzījuma vietās neredz iespēju apturēt Covid-19 izplatību
Kā viņš piektdien pastāstījis Seima Veselības lietu komitejas sēdē, pašlaik ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību sirgst aptuveni 300 ieslodzīto un darbinieku.
"No 1.septembra līdz vakardienai darbinieku vidū mums bijis 381 Covid-19 gadījums - aptuveni 12% no kopskaita, bet šobrīd slimo 75. Apcietināto un notiesāto vidū bijuši 429 gadījumi - aptuveni 8% no kopskaita, pašlaik slimo 215," norādījis Kuļikausks, piebilstot, ka infekciju uz ieslodzījuma vietām atnes darbinieki, kuri dažkārt strādā vēl kādā darbavietā, un situāciju ietekmē arī kopējie saslimstības rādītāji sabiedrībā.
"Pastāv infrastruktūras problēmas - lielākoties pie mums ir kopmītņu tipa telpas, sodu cilvēki izcieš grupās, nereti pa vairākiem desmitiem notiesāto vienuviet," stāstījis Ieslodzījuma vietu departamenta vadītājs.
Pēc viņa teiktā, lielākais aktīvais infekcijas perēklis starp ieslodzījuma vietām pašlaik ir Viļņas labošanas iestāde, kur slimo 49 cilvēki un Nacionālā sabiedrības veselības centra speciālisti uzdevuši veikt masveida testēšanu, bet pret to iebilst vairāk nekā puse ieslodzīto.
"Mēģinājām testēt, bet tūdaļ jāteic, ka mums ir vairāk nekā 200 notiesāto, kuri rakstiski atteikušies testēties. Darīt to piespiedu kārtā mēs nevaram, bet tie faktiski ir 55% no visiem, kas šai iestādē izcieš sodu," norādījis Kuļikausks.
Arī Viļņas labošanas iestādes direktora vietnieks Roms Ostanavičs apliecinājis, ka kopmītņu tipa telpās izolēt slimnieku kontaktpersonas nav iespēju, tiek izolēti tikai slimnieki.
Vienīgā struktūrvienība, ko slimība nav skārusi, ir Kauņas nepilngadīgo izmeklēšanas izolators-labošanas iestāde.
Kuļikausks atzinis, ka ieslodzījuma vietu sistēmā trūkst arī mediķu, un lūdzis palīdzēt, uz laiku ierīkojot tur mobilos testēšanas punktus.
Viņš norādījis, ka problēmas ir arī ar tiem ieslodzītajiem, kuru soda izciešanas laiks beidzas, bet viņiem bijuši kontakti ar inficētajiem, taču juridiski nav pamata viņus turēt izolācijā ieslodzījuma vietā, tādēļ viņi tiek atbrīvoti, informējot par to Nacionālā sabiedrības veselības centra struktūrvienības vai atsevišķos gadījumos lūdzot pēc viņiem atbraukt tuviniekiem.
Tikmēr Ieslodzījuma vietu slimnīcas direktors Ramūns Šilobrits pastāstījis, ka patlaban tur ārstējas septiņi ar koronavīrusu inficējušies notiesātie un viņu stāvoklis ir labs. Taču lielākais risks, pēc viņa teiktā, saistīts ar iespēju, ka vīruss slimnīcā varētu nonākt no citām ārstniecības iestādēm, kurp reizēm nākas pārvest notiesātos, kuri vēlāk atkal atgriežas Ieslodzījuma vietu slimnīcā. Liela problēma saistīta arī ar ārstiem, kuru trūkums bijis jūtams jau pirms pandēmijas, bet situācija īpaši saasinājusies šobrīd, kad sevišķi vecāka gadagājuma mediķi dažkārt ņem slimības lapas, baidoties par savu veselību.