"Jāiet tikai uz augšu!" Saruna ar latviešu MMA cīkstoni Madaru Fleminas par pēdējo uzvaru un ikdienas aizņemtību

Man tagad arī ir diezgan labi čalīši, ar kuriem trenējos. Tagad to darām manā mazajā sporta zālē, ko nesen atvēru.

Ikdienas darbu vēl strādā?

Jā. Te bija daudz "brīvs", jo es gatavojos cīņai, bet tagad būs jāatstrādā. 

Apkopojot par ierobežojumiem - ciemos varat iet?

It kā nevaram, bet, nu, es durvis nevienam ciet neveru.

Un kā apkārtējie uz visu situāciju skatās? Mums jau joprojām ir arī cilvēki, kuri uzskata, ka Covid-19 ir izdomāts.

Covid-19 noteikti nav izdomāts. Cipariem gan es neticu... Bet Covid-19 ir īsts. Kad man čoms atsūtīja bildi no slimnīcas un teica: "Tu savu cīņu uzvarēji. Tagad es mēģināšu uzvarēt savu" - nu tad, zini, tā visa skepse aplauzās. Tāpat arī citi, ar kuriem aprunājos, aizdomājās, kad pateicu, ka [treniņu partnerim] ir Covid.

Es tam draugam prasīju par slimnīcām un prasīju, vai reāli viss ir pilns. Viņš atbildēja: "Mēs jau ejam uz parasto slimnīcu, kas ir tukša, un domājam: kāpēc mums melo? Bet ir uztaisīta speciāla nodaļa, un te ir pilns." Kā jau teicu, lielajiem numuriem es neticu, bet jābūt uzmanīgam.

Labi, sāksim par cīņu. Jāsaka jau laikam, ka pretinieks nebija no top gala. Katrā ziņā izvēlētais plāns nebija. Cik viņš reižu tevi gāza zemē, tik reizes arī vēl lielākas problēmas sev sagādāja.

Reāli jau viņa stiprā puse ir tieši cīņa parterī. Iepriekš viņš diezgan labus pretiniekus uzveicis un cīnījies pat par vidējā svara jostu. Viņš visas cīņas dominēja parterī. Tāpēc arī man nometnē bija pieaicināts četrkārtējais pasaules čempions brīvajā cīņā Ļubo Kumbarovs no Ungārijas. Es reāli četrās, piecās nedēļās ievērojami uzlaboju brīvās cīņas (wrestling) elementus, un to varēja redzēt.

Bet es piekrītu, tas čalis... Nu viņš ir ļoti izturīgs. Viņam ir bijušas labas uzvaras un tajā pašā laikā arī ātri zaudējumi. Bet ne par to stāsts. Šī cīņa man bija par nosēšanos atpakaļ. Es droši vien varēju daudz vairāk izdarīt. Bet šoreiz man galva bija īstajā vietā. Turējos pie cīņas plāna, ko treneris bija sastādījis. Pirmajā raundā es divarpus minūtes nevienu sitienu neizdarīju. Tas bija plāns, lai es iemācītos, ka reizēm ir jānogaida, nevis jādomā par skatītāju iepriecināšanu.

Tāds bija trenera plāns. Tad, kad man pateica, ka varu iet, tad sāku izdarīt sitienus. Īpaši apmierināts ar cīņu neesmu. Trešo raundu nofeiloju tieši ar ēdienu. Tajā sestdienā, kad bija jācīnās, šķiet, tikai brokastīs nedaudz ieēdu. Tāpēc trešajā raundā varbūt arī izskatījos noguris. Iekšā bija, bet ārā nevarēju dabūt. Pirms cīņas biju nenormāli izsalcis. Nu, tādas mazas nianses, kuras mācies likt kopā.

Ko labu no šīs cīņas varēsi sev paņemt līdzi?

To apziņu, ja es gribu, es varu pieturēties pie cīņas plāna. Jo tas citreiz ir grūti izdarāms. Pēc katra sitiena tas cīņas plāns mainās, bet mēģināju tāpat turēties pie tā. Ieguvu arī pārliecību, ka varu darboties ar brīvās cīņas elementiem. Turpināšu strādāt ar to treneri, ar kuru iesāku. Ir divas treniņnometnes Linkolnā un Notingemā, kur es katru nedēļu braukāju. Jāiet tikai uz augšu!

Un kā ar to, kur jāpiestrādā? Aizsardzība pret mēģinājumiem nogāzt zemē? Jo, skatoties cīņu, drusku satrauca, ka tiesneši varētu tos mēģinājumus saskaitīt, lai gan arī tie cīņas gaitu viņam par labu nevērsa.

Nebija plānā aizstāvēties pret mēģinājumiem mani nogāzt. Daži no tiem mēģinājumiem viņam neieskaitījās, jo tad, kad viņš mani dabūja zemē, uzreiz tiku kājās. Tāpat, kad viņš ilgāk paturēja mani zemē, tad arī es uzreiz strādāju, lai tiktu izdevīgākā pozīcijā, un uzbruku. Es nezinu, pēc cīņas biju pārliecināts, ka uzvarēju.

Bet redzēti ir visādi brīnumi...

Tieši tā. Viss kas ir redzēts. Tāpēc jāstrādā, lai cīņu pabeigtu ātrāk. Uz sirdsdarbību, es domāju, nav vērts strādāt. Es šoreiz nofeiloju ar ēdienu. Uz nākamo reizi jau sarunāts nutriciologs un viss būs pareizi.

Ja runājam par cīņu stājā, man patika, ka mēs pēdējā raundā stāvējām un sitām viens otram, bet man jau labāk patīk, ka es tikai trāpu pretiniekam. 

Tagad labus vārdus velti jaunajam trenerim. Kāpēc ar iepriekšējo šķīrās ceļi? Ne jau tikai zaudējuma dēļ?

Piezīme - Fleminas iepriekšējā cīņā pret Mateušu Figlaku piedzīvoja zaudējumu ar sāpju paņēmienu pirmajā raundā.

Vecais treneris, cik sapratu, laikam bija neapmierināts ar to, ka es braukāju arī uz citiem klubiem un trenējos tur. Kas, protams, ir diezgan stulbi. Es uzskatu, ka to, ko viņš varēja man iedot, bija iedevis.

Nezinu, aiz dusmām vai kā, bet viņš neatbrauca uz pēdējo cīņu, ko es zaudēju. Man viņu tur vajadzēja. Es uz cīņu biju ar labāko draugu, kurš īsti padus nemācēja turēt, neiedeva to pēdējo motivāciju. Visādas domas bija galvā - kāpēc treneris neatbrauca?

Tā ir mana dzīve. Mēs visi esam pieauguši cilvēki, ja negribi būt daļa no mana MMA ceļa, tad negribi. Tagad vēl viena cīņa palikusi [līgumā ar "Cage Warriors"]. Redzēs, kas notiks. Pirms mēneša pie manis vērsās "Brave CF". Pirms pusgada bija piedāvājums arī ACA. Pēc pēdējās cīņas redzēs, kas būs. Varbūt beidzot parakstīšu vienošanos ar kādu menedžeri.

Man jau pašam patīk smagi strādāt un nav starpības [kur cīnīties]. Galvenais, lai kāds pieskata, ka pareizi visu daru.

Bet tam iepriekšējam trenerim nebija nekāda pamatojuma?

Principā, cik es sapratu, nekādu svarīgu lietu viņam nebija, ko darīt. Jo tajā cīņā es viņam teicu, ka pārstāvēšu arī vēl vienu sporta klubu. Varbūt arī tas nepatika. Bet nav svarīgi, es domāju, ka tas bija bērnišķīgi. Trenerim ir jāsaprot, ka man jau tomēr sitīs pa galvu.

Viņš par to pateica divas nedēļas pirms cīņas. Man vēl bija pretinieka maiņa. Tādas lietas savācās. Viss galvā bija tā sačakarējies. Es izgāju tajā cīņā; kas tur notika, nezinu. Joprojām nezinu. Deviņas no 10 cīņām es gan jau uzvarētu. Bet tajā naktī uzvarēt es nevarēju.

Tur jau ātri viss beidzās un grūti kaut ko no cīņas vispār izvērtēt.

Tā ir noskaņošanās cīņai. Viss bija pilnīgi nepareizi. Tad, kad pirms cīņas pieteica manu vārdu, vienīgā doma man galvā bija: "Kāpēc tas video džeks man ar kameru tik tuvu sejai nāk?" Pats saproti, ka par to nav jādomā, kad ej kauties. Es biju gatavs tai cīņai. Bija viena cīņa, kuru viņš varēja vinnēt un to arī izdarīja.

Atkāpjoties no cīņām, man ir pavisam vienkāršs jautājums tev - kur tu visam laiku atrodi?

Nu redz, nav jau tā laika. Ļoti maz redzu savus bērnus. Puika prasa iet uzspēlēt futbolu. Tad braucu uz laukumu ar viņu uzspēlēt futbolu. Es esmu priecīgs, ka tagad pirms Ziemassvētkiem pēdējo cīņu uzvarēju. Vismaz mierīgu sirdi varu atpūsties.

Es to visu daru viņu dēļ. Katru dienu svaru zāle, darbs. Tu mēģini sagādāt ģimenei un darīt visu iespējamo. Es domāju, ka katrs normāls vīrietis darītu, lai viņa ģimenei ir vairāk.

Tagad treniņu zāle ir maza, bet izskatās jau, ka nākamgad būs jāmeklē lielākas telpas. Ir ļoti liela interese. Varbūt kādu dienu varēšu pārstāt strādāt ikdienas darbā un varēšu darboties ar personīgajiem treniņiem.

Jau otro reizi tiki atzīts par Gada latvieti Anglijā. Kā tev pašam šķiet, kāpēc tu šo apbalvojumu dabūji?

Šeit Anglijā es esmu tāds haipa MMA cīkstonis. Te tādi ir vairāki. Bet es varētu būt tā saraksta augšgalā. Es nezinu, no kurienes, bet kaut kā to atbalstu no latviešiem dabūju. Domāju, ka "Cage Warriors" katru manu cīņu liek starp galvenajām cīņām (main card), jo tās skatās arī mani draugi Latvijā.

Domāju, ka vietu galvenajās cīņās nopelnu tikai ar saviem atbalstītājiem, kuri jūt man līdzi. Tāpat arī šeit Anglijā ir daudz atbalstītāju.

Par "Cage Warriors" jau runājām. Četras cīņas aizvadītas, bilance 2:2. Priekšā vēl viena cīņa. Uzvara - dodam jaunu līgumu? Zaudējums - esi brīvs? Kaut ko no organizācijas esi dzirdējis par šo?

Par līgumiem neesam runājuši. Bet zinu, ka piedāvās, pat ja būs zaudējums. Jāskatās, kam. Bet es neiešu zaudēt. Jāskatās. Tas sastāvs viņiem Anglijā ir, kāds ir. Ja viņi var piesaistīt tādu kā es, kurš ir no Latvijas ar pavisam citu auditoriju. Domāju, ka viņi statistiku redz un tik viegli negribēs no manis tikt vaļā.

Minēji "Brave CF" un ACA. Ir vēl kādi piedāvājumi bijuši?

Nē, citi nav bijuši tagad. No ACA aptuveni pirms gada rakstīja, bet toreiz atbildēju, ka es nevaru citur cīnīties, jo ir līgums ar "Cage Warriors". Viņš teica, ka kontaktēsies ar mani pēc šā līguma beigām. 

Man nav problēmu [cīnīties citur]. Es ar lielāko prieku brauktu uz jebkuru vietu Krievijā, lai dod tos stiprākos pretim. Man vienalga.

Bet šeit jau tev tomēr ērti. Viss uz vietas. ACA būtu jābrauc uz Krieviju. Vairāk laika jāpavada ceļā

MMA ir piedzīvojums, un es to izbaudu. Es izbaudu visas tās dēmonu cīņas galvā. Tāpēc man arī ir vienalga, kur cīnos un ar ko cīnos. Līdz šim neesmu nevienai cīņai teicis nē un centīšos turpināt arī šajā pašā līmenī.

Ja ACA un "Cage Warriors" noliek finansiāli līdzīgus darījumus, kuru tu izvēlēsies?

Tā nebūs. ACA piedāvās lielāku naudu.

Ok, tad pieņemsim, ka ACA iedod lielāku naudu, bet ne ievērojami. Ko izvēlēsies tad?

Atkarīgs no cīņu skaita. Noteikti pēc šā līguma centīšos vairāk nopelnīt. Lai es varētu vairāk pievērsties tikai treniņiem. Zinu, ka arī "Brave CF" vairāk patīk maksāt. Bet, jā, finansiālais jautājums būs svarīgāks.

Eiropā jau baigi tirgoties nevar. Bet jāatceras - ja uzvarēsi labu pretinieku ACA, tas UFC nekur nepazudīs. Paskatieties uz Hamzatu [Čimajevu]. Četras uzvaras "Brave CF", un viņš ir UFC. Tas UFC sapnis turpinās arī citās organizācijās. Ja es varēšu uzvarēt tajās līgās, tad zinu, ka arī UFC varēšu uzvarēt, jo, piemēram, "Brave CF" ir monstri. Reāli monstri! Ir jāskatās.

Kad varētu būt nākamā un noslēdzošā cīņa "Cage Warriors" līgumā?

Martā.

Tad jānovēl uzvaru un pēc tam jau, kā tu saki, jāskatās.

Paldies.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!