Šķirtu partneru konfliktā ierauts bērns pavadīs Ziemassvētkus krīzes centrā. Māte jūtas bezspēcīga sistēmas priekšā (20)

"Kad es pēc šīs tikšanās paņēmu savu dēlu no bērnudārza, konstatēju, ka viņam bija neraksturīgi zilumi, viņš bija satraukts, sāka čurāt biksēs, ļoti nervozi uzvedās un, pārnākot mājās, stāstīja, ka tēvs viņu ir sitis un rādīja traumētās vietas."

Konstatējot pāridarījumus, Guna vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā par iespējamu vardarbību pret dēlu. Viņa norāda, ka kopš šīs tikšanās reizes ar tēvu, dēls paniski baidījies tikties ar vīrieti - slēpies, raudājis, kliedzis. "Viņš skaidri teica, ka nevēlas tikties ar tēvu, jo vīrietis esot viņam sitis."

Sieviete norāda, ka bērns to ir stāstījis gan viņai, gan psiholoģei, tāpat Mārupes bāriņtiesas psiholoģei esot atrādītas gūtās traumas. "Tas tika fiksēts dažādos lietai pievienotos dokumentos, bet uz šīm bērna reakcijām bāriņtiesa un Rīgas rajona tiesa nereaģēja. Rīgas rajona tiesa noraidīja pagaidu aizsardzību," atklāj Guna.

"Vairāku mēnešu garumā tēvs ar tiesu izpildītājiem un bāriņtiesas pārstāvjiem nāca pie dēla uz manu dzīvesvietu, taču nespēja rast ar viņu kontaktu vai iedrošināt doties viņam līdzi, jo bērns joprojām baidījās, slēpās, bēga uz citu telpu un atteicās ar viņu pavadīt laiku."

Sieviete norāda, ka bērna attieksmi pret tēvu fiksēja klātesošie iestāžu pārstāvji, taču neviens no viņiem neesot iedziļinājušies bērna attieksmes iemeslos.

"Tā vietā tika uzspiesta saskarsme, kas ne reizi neizdevās, jo bērns turpināja bēgt prom, slēpties un izvairīties."

Pati Guna divu gadu laikā saņēmusi neskaitāmas sūdzības un prasības, kas vērstas pret viņu. Mērķis - panākt to, ja reiz bērns labprātīgi nepiekrīt komunikācijai, bērnu atņemtu piespiedu kārtā, norāda sieviete. Taču visas iesniegtās sūdzības un prasību pieteikumi esot oficiāli noraidīti un izbeigti, jo tiem nebija pamata.

2020. gada rudens: lietu pārņem cita bāriņtiesas locekle

"Līdz septembrim šo lietu izskatīja Mārupes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, taču oktobrī nezināmu iemeslu dēļ, mani iepriekš neinformējot, lietu pārņēma Mārupes novada bāriņtiesas locekle," raksta Guna. Mārupes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja bija ieteikusi un Rīgas rajona tiesa nolēma, ka dēls ir jāsagatavo saskarsmei ar tēvu pakāpeniski, lai netraumētu bērnu.

"Es šīs rekomendācijas par bērna sagatavošanu pildīju - regulāras terapijas, psihologu un speciālistu apmeklējumi. Papildu stresu dēlam radīja arī tas, ka tēvs uz tikšanām ar viņu ieradās ar dažādiem viņam svešiem cilvēkiem.

Ar laiku dēls sāka baidīties no svešiniekiem un distancējās no nepazīstamiem ļaudīm," norāda sieviete.

Tiesvedības procesam turpinoties, lietu pārņēmusī Mārupes novada bāriņtiesas locekle uzskatīja un "tiesā liecināja, ka bērns var tikties ar tēvu bez jebkādas sagatavošanas". Stājās spēkā jauns noregulējums, ka konkrētos datumos dēlam uz bērnudārzu var doties pakaļ tēvs kopā ar psihologu. Sieviete uzsver, ka "saskarsmei ar tēvu bērns joprojām pretojās un nebija sagatavots, jo faktiski pusotru gadu klātienē ar tēvu dēls nebija ticies, jo joprojām baidījās".

Šī gada 3. novembrī tēvs ar Mārupes novada bāriņtiesas psihologu un Mārupes novada bāriņtiesas locekli devušies pakaļ dēlam uz bērnudārzu. Dēls bēdzis prom un izvairījies no tēva, skaļi raudājis. Par šo Gunai telefoniski paziņojuši klātesošie citu bērnu vecāki.

"Es devos uz bērnudārzu, lai noskaidrotu, kas notiek. Kad ierados, Mārupes novada bāriņtiesas locekle uzsāka provokāciju un paziņoja, ka man tobrīd nebija tiesību atrasties bērnudārzā. Viņa draudēja ziņot par to tiesai un jau tobrīd darīja visu iespējamo, lai vērstu šo incidentu pret mani, kā arī apsūdzēja neadekvātā uzvedībā," atklāta ir sieviete.

Jautāta, kā izpaudās bāriņtiesas pārstāves provokācija, Guna bilst, ka sieviete ar savu attieksmi un sarunas toni demonstrējusi varu pār Gunu, draudot rakstīt un zvanīt tiesai. "Vairākkārt norādīja, kad es nepildu tiesas lēmumu," sieviete atklāti pastāstīja, ka arī viņas uzvedība tobrīd bijusi saasināta, jo pret viņas dēlu tikusi vērsta emocionāla vardarbība.

"Savukārt Mārupes novada bāriņtiesas locekle šo situāciju pavērsa pret mani un norādīja, ka es esot emocionāli vardarbīga.

Tobrīd tur atradās arī citu bērnu vecāki, kuri redzēja notiekošo un var apliecināt, ka nekas tamlīdzīgs nenotika, tieši otrādi – Mārupes novada bāriņtiesas locekle uzvedās izteikti provokatīvi," norāda sieviete.

"Jau nākamā dienā, 4. novembrī, Mārupes novada bāriņtiesas locekle interpretēja šo notikumu Rīgas rajona tiesā un pasniedza to kā emocionālu vardarbību no manas puses. 10. novembrī viņa uzrakstīja iesniegumu arī Mārupes pašvaldības policijai. Un paralēli tēvs iesniedza jaunu pieteikumu Rīgas rajona tiesai par jaunu noregulējumu lietā," norāda Guna.

9. decembrī stājās spēkā jaunais tiesas pagaidu nolēmums lietā. "Es saņēmu to e-pastā plkst. 10.32 un steidzami devos uz bērnudārzu, lai vismaz attālināti novērotu situāciju. Kad tuvojos bērnudārzam, redzēju, ka pārsteidzošā kārtā jau tobrīd tēvs, bāriņtiesas locekle un psiholoģe dēlu piespiedu kārtā iesēdina tēva privātajā automašīnā un aizved uz nodibinājumu centru "Valdardze" Valmierā... Dēls kliedza: "Negribu!", raudāja un spirinājās pretī," atminas sieviete.

Gunas saskarsme ar bērnu ir liegta, toties tēvs var dēlu apciemot krīzes centrā. Māte ar dēlu sazinājās tiešsaistē vien 16. decembrī. Attālinātā tikšanās neesot ilgusi pat stundu.

Guna sarunas ar portālu "Apollo.lv" laikā izplūst asarās: "Viņa ķermeņa valoda pat nodeva, ka viņš jūtas sagrauts. Viņš izskatījās noraudājies. Dēlam mugurā bija tās pašas drēbītes, kas viņam bija mugurā trešdien uz bērnudārzu..."

Sieviete raksta, ka "bērns jūtas nodots no mātes puses, jo nesaprot, ka man ir liegta tikšanās ar viņu un kāpēc sveši cilvēki puisēnu ir varmācīgi aizveduši". "Es nevaru viņam to paskaidrot un viņam līdzās nav neviena tuva cilvēka, turklāt viņš atrodas svešā vidē un nedrīkst tikties arī ar brāli un māsu," atklāta ir Guna.

Iespējams, situācijā iesaistīta Gunas vardarbīgā māte

Mārupes novada bāriņtiesas locekle Gunas lietā ir iesaistījusies no šī gada oktobra. Sievietei ir nopietns pamats apšaubīt darbinieces profesionalitāti un lēmumu objektivitāti, jo, kā izrādās, Guna jau no bērnu kājas ir cietusi no vardarbības, kas nākusi no viņas mātes gan emocionālā, gan fiziskā veidā. Gunas māte viņai pat ir draudējusi un 2019. gadā sieviete vērsusies pret savu meitu par aizgādības tiesību pārtraukšanu visiem trim bērniem.

"Ir skaidri saskatāma šo abu sieviešu savstarpējā interese lietas iznākumā, jo lietas ietvaros Mārupes novada bāriņtiesas locekle, skaidrojot mūsu ar bērna tēva agrākos ģimenes apstākļus, ir intervējusi tikai manu māti, ar kuru man ir negatīvas attiecības," skaidro sieviete, piebilstot, ka "viedokļi nav lūgti ne bērnudārza audzinātājām un personālam, ne kaimiņiem, ne ģimenes draugiem vai radiem".

"Tikai viena persona [ir intervēta], kura jau iepriekš ir vērsusies pret mani! Kaut gan desmitiem citu cilvēku var sniegt savas liecības par esošo situāciju," atklāta ir sieviete.

Guna jūtas bezspēcīga sistēmas priekšā

Visvairāk sievieti uztrauc dēla labklājība. Viņa ir sašutusi par to, "cik viegli spriedumus var ietekmēt trešās puses". Viņa uzskata, ka tādiem tiesas spriedumiem būtu jātop balstoties uz absolūti neitrālu personu atzinumiem, nevis "paziņu sniegtām intervijām".

Guna ir vērsusies vairākkārt ar iesniegumiem Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā, to portālam "Apollo.lv" apstiprināja arī biroja pārstāve Liena Eisaka. Guna ar portālu "Apollo.lv" dalījās ar iesniegumiem Tiesībsarga birojam un saņemtajiem atzinumiem.

Guna 14. novembrī bija vērsusies ar iesniegumu birojā par Rīgas rajona tiesas lēmumu grozīt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, grozot īpašu pārejas posmu par bērna pakāpenisku sagatavošanu saskarsmei ar tēvu, un nosakot jaunu saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, pieļaujot to, ka šī saskarsme tiek pieļauta bērna pirmskolas izglītības iestādē.

Iesniegumā lasāms, ka viņa lūdza vērtēt, vai šāds lēmums ir atbilstošs bērna tiesībām un likumiskajām interesēm, par to, ka līdz šim nav izdevies pat bāriņtiesai, pieaicinot speciālistus, noskaidrot cēloņus un panākt bērna esošo nolieguma mazināšanos pret tēvu.

3. decembrī nosūtītajā Tiesībsarga biroja atbildes vēstulē lasāms, ka sievietei bija tiesības lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā desmit dienu laikā no lēmuma pasludināšanas dienas, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas rajona tiesā.

"Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, nav konstatējams, ka jūs izmantojāt savas tiesības un pārsūdzējāt lēmumu. Tiesas nolēmums, kas stājas likumīgā spēkā, ir izpildāms. Šādam nolēmumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts, un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu," rakstīts vēstulē, ko sagatavojusi Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Vēstulē arī norādīts, ka Tiesībsarga kompetencē nav izvērtēt Bāriņtiesas pārstāvja rīcību, veiktās darbības un to rezultātu, izdarīt secinājumus, jo minētais piekrīt izvērtēšanai civillietas ietvaros un ir Tiesas ziņā, izvērtējot pierādījumus.

Grāvere aicina vienoties ar bērna tēvu ne tikai par saskarsmes, bet arī citiem bērnam svarīgiem jautājumiem. "Aicinu neizmantot bērnu savstarpējo attiecību kārtošanā un rast risinājumu bērna labākajās interesēs. Tas iespējams tikai ar jūsu patiesu atbalstu bērnam saskarsmei ar tēvu," rakstīts atbildes vēstulē Gunai Golgānei-Stalīdzānei.

Tiesībsarga birojs izskata sūdzības par bērna tiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts vai pašvaldību iestāžu un to darbinieku izdarītajiem pārkāpumiem, un iesniedz priekšlikumus, kas veicina bērna tiesību ievērošanu.

Biroja pārstāve Eisaka portālam "Apollo.lv" pastāstīja, ka par pēdējiem atgadījumiem, kad bērns ir aizvests uz krīzes centru, lietas attīstībā birojā ir zināms tikai no sociālajiem tīkliem, taču iesniegumu viņi vēl neesot saņēmuši.

Mārupes novada domes komentārs

Portāls "Apollo.lv" centās sazināties ar lietā iesaistīto Mārupes bāriņtiesas locekli piektdien, 18. novembrī, pulksten 14.05, zvanot uz viņas darbavietu, bet darbiniece jau bija devusies prom, tāpēc saziņa tika sākta e-pastā.

Bāriņtiesas vārdā portālam atbildēja Mārupes novada Domes pārstāve Ilze Žunde, norādot, ka "bērnu tiesību aizsardzības likuma 71. panta pirmajā daļā noteikts, ka informācija, kuru par bērnu ieguvusi bērnu aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības vai citas iestādes darbinieks vai valsts vai pašvaldības institūcijas darbinieks, pildot amata pienākumus, ir konfidenciāla, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas".

"Ņemot vērā minēto, bāriņtiesai nav likumisku tiesību izpaust informāciju un ziņas par lietas tālāko virzību," raksta Žunde, komentējot situāciju, ka "saskaņā  ar likuma "Par tiesu varu" 16. pantā noteikto tiesas spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms, spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu".

Žunde portālu informēja, ka Guna ir vērsusies arī pie Mārupes novada domes deputātiem par savu situāciju.

"Mārupes novada dome ir izskatījusi deputātiem adresēto elektronisko vēstuli, pieaicinot gan juristus, gan bāriņtiesas pārstāvjus. Tomēr jānorāda, ka domei nav pieejas bāriņtiesas konkrētu personu lietas materiāliem," norāda dome, vienlaikus norādot, ka bāriņtiesas darbu uzrauga Tieslietu ministrija un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

"Domes rīcībā esošā informācija kopā ar pavadvēstuli nosūtīta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai situācijas izvērtēšanai," atklāj Žunde.

Portāls "Apollo.lv" arī centās sazināties ar Gunas bijušo vīru, lai uzzinātu viņa viedokli par situāciju, kurā iesaistīts abu kopīgais bērns, taču vīrietis portālam vēl nav atbildējis.

Portāls "Apollo.lv" turpinās sekot līdzi lietas attīstībai, sazinoties ar atbildīgajām iestādēm un iesaistītajām personām.