/nginx/o/2020/12/18/13535599t1h072a.jpg)
17. gadsimtā celtais Bangaras forts atrodas Radžastānas reģionā, Indijā. Mūsdienās tas ir pamestu ēku, greznu dīķu, taciņu un vairāku tempļu komplekss, kas aizvien ir saglabājies teju tik pat acij tīkams, cik bijis pirms četriem gadsimtiem. Pie Bangaras forta ieejas ir novietota zīme, kas brīdina, ka atrašanās tā teritorijā krēslas stundās ir aizliegta. Tas, kurš teritorijā ieiet naktī, tur arī paliekot.
Ar šo vietu saistās nepiepildītas mīlestības un lāsta leģenda. Burvis vārdā Singhija Bangaras tirgū pārdevis smaržīgas eļļiņas. Kādu dienu princese Ratnavati izraudzījusi sev tīkamu smaržu pudelīti un nolēmusi atgriezties nākamajā dienā, lai to iegādātos.
Burvis iemīlējās princesē, tāpēc viņas iecienīto eļļas pudelīti aizstājis ar mīlas eliksīru. Nākamajā dienā, kad princese atgriezās pie burvja, lai iegādātos kāroto preci, Ratnavati jau zināja par Singhija nodomiem un aizmeta pudelīti labi tālu. Tā izšķīda uz laukakmens un lika tam ripot pakaļ burvim līdz akmens burvi nospieda.
Burvis jau iepriekš bijis nīdis Bangaras forta tirgu, tāpēc nolādējis to jau laikus. Lāsts pāršalca fortu uzreiz kā Singhija nomiris – ikviens, kurš atradies fortā, saļimis.
Bangaras forts mūsdienās ir populāra tūristu izlaides vieta, pazīstams arī kā "Spoku nams". Diennakts gaišajā laikā iespējams aplūkot teritoriju kopā ar gidu, taču pēc saulrieta un pirms saullēkta apmeklētāji netiek ielaisti, jo vietējie aizvien tic, ka tas, kurš iegājis forta teritorijā tumšajās stundās, vairs neiznāk no tā.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)