Tāpat prokuratūra lūdz atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.
Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst, bet Osinovska advokāte Kvjatkovska kategoriski noraida prokuratūras apsūdzību par kukuļdošanu, un norādīja, ka prokuratūras uzturētajai apsūdzībai pret Osinovski trūkst jebkādu faktos balstītu pierādījumu, un Igaunijā notikušais darījums nepamatoti tiek saistīts ar "Latvijas Dzelzceļa ritošā servisa" (LDzRs) iepirkumu.
Magonis tiesai norādīja, ka gandrīz 500 000 eiro no Osinovska viņš saņēmis nevis kā kukuli, bet gan kā atlīdzību par viņa [Osinovska] interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļa" vadībai, lai tā veiktu iepirkumu no Osinovskim piederošā uzņēmuma "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR).
Viņš uzsvēra, ka naudu nebija paredzēta tālākai nodošanai, bet gan tika piedāvāta no Osinovska par ilgstošu Magoņa kā privātpersonas palīdzību vairākos līdzīga rakstura jautājumos. Bijušais LDz vadītājs uzsvēra, ka viņam ir ilgstošas draudzīgas attiecības ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" vadītāju Vladimiru Jakuņinu un viņa vietnieku Vladimiru Morozovu. Magonis akcentēja, ka draudzīgas saites ar abām amatpersonām viņu saistījušas jau pirms stāšanās amatā un turpinās vēl aizvien. Viņš atzīmēja, ka ar šīm personām viņš regulāri sazinās un satiekas, kā arī viņi viens otru apsveic dažādos svētkos.
Attiecīgi Magonis liecināja, ka Osinovskis sākotnēji viņam piedāvājis 800 000 eiro kā pateicību par to, ka Magonis privātās sarunās ir palīdzējis DLRR gan attīstīties, gan lobējis uzņēmumam intereses Krievijā. Bijušais LDz vadītājs gan atzīmēja, ka viņš uzskatījis, ka DLRR intereses bijušas cieši saistītas ar valsts interesēm, jo uzņēmumā tiek nodarbināti apmēram 1000 Daugavpils iedzīvotāji. Viņš arī uzsvēra, ka sarunas ar Jakuņinu un Morozovu notikušas privāti, nevis oficiāli, attiecīgi viņš noliedza sev izvirzīto apsūdzību, ka nauda saņemta par tikšanās organizēšanu.