/nginx/o/2020/12/15/13529977t1h5aad.jpg)
Ar dezinformāciju ir jācīnās nevis ar aizliegumiem un vārda brīvības ierobežošanu, bet ar medijpratības un spējas kritiski domāt veicināšanu, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis informācijas telpas drošības jautājumos Viktors Makarovs.
Problēma neveidojas tad, kad cilvēks nepatieso informāciju ierauga, bet gan tad, kad viņš tai notic, izteicās Makarovs.
Ministrijas pārstāvja vērtējumā, dezinformācija ir visas pasaules problēma, un Latvija cīņā pret to uz pārējās pasaules fona neizskatoties slikti. Kā Latvijas plusu šajā ziņā Makarovs izcēla to, ka Latvijā daudzi apzinās, ka šāda problēma pastāv.
ĀM pārstāvis norādīja, ka sociālie tīkli, piemēram, "Facebook" ar dezinformāciju netiek galā.
Sociālie tīkli mūsdienās ir vieta, kur dezinformācija izplatās, un šīm platformām ir jādara daudz vairāk, lai "šīs sliktās parādības ierobežotu, neierobežojot vārda brīvību", sacīja Makarovs. Pēc viņa teiktā, tām būtu jābūt atbildīgākām, tāpat būtu jābūt lielākai caurskatāmībai tanī, kā platformas ar šo problēmu tiek galā.
Cīnotiet ar dezinformāciju, būtiski ir, lai cilvēki saprastu, kas ir uzticams medijs un kas ne. Svarīgi arī, lai cilvēki grib un spēj kritiski domāt.
"Problēma ir tanī, ka cilvēki tam [dezinformācijai un viltus ziņām] notic," sacīja Makarovs.
Šodien Saeimā vispirms Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti spriedīs par atbildība par viltus ziņu izplatīšanu un publiskiem aicinājumiem nepildīt likuma prasības, bet vēlāk Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisija runās par cīņu ar dezinformāciju.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)