Kāda būtu pasaule, ja sievietes pilnībā kontrolētu savu grūtniecību? (25)

Lai gan cilvēki, protams, nav pielāgojušies pīļu un mušiņu metodēm, daudzām sievietēm tagad ir lielāka kontrole pār grūtniecību, izmantojot kontracepciju, avārijas kontracepcijas tabletes un abortus. Taču šie rīki nav universāli pieejami, nodrošināti vai vienmēr atbilstoši.

Personisku, reliģisku vai kultūras apsvērumu dēļ sievietes, iespējams, nevēlas izmantot kādu no šīm metodēm. Un tās, kuras vēlas, ne vienmēr to spēj: sievietēm jaunattīstības valstīs un trūcīgās kopienās var nebūt piekļuves kontracepcijai, savukārt citas dzīvo vietās, kur aborts ir nelegāls vai riskants.

Piemēram, ASV pret abortiem vērstie pasākumi ir ietekmējuši likumus, savukārt piekļuve abortiem Ziemeļīrijā joprojām ir stingri ierobežota ar likumu. 

Protams, tajā pašā laikā, piekļuve reprodukcijas kontroles veidiem nenozīmē, ka kāds no pašlaik pieejamajiem rīkiem ir nekļūdīgs. Kontracepcijas līdzekļi pieviļ, impulsa vadīti lēmumi noiet greizi, seksa dalībnieki tiek piespiesti atteikties no aizsardzības līdzekļiem, vīrieši izvaro sievietes un dažām sievietēm vienkārši nav teikšanas, kad, cik bieži vai kādos apstākļos viņām ir jānodarbojas ar seksu.

Kā būtu, ja sievietes visapkārt pēkšņi pārmantotu dažas reproduktīvās spējas, kas atklātas mūsu dzīvnieku radiniecēm? Proti, kas būtu, ja sievietes 100% gadījumu brīnumainā kārtā spētu kontrolēt ne tikai tad, kad iestājas grūtniecība un kādā vecumā, bet arī no kā viņas palika stāvoklī (piemēram, izvarošanas gadījumos, kad netiek ievērotas viņu tiesības izvēlēties seksuālo partneri)? 

Apdomājot šo hipotētisko jautājumu, tiek uzsvērts, cik nozīmīgas šādas spējas būtu sievietēm un sabiedrībai kopumā. Taču šis jautājums arī uzsver varbūtību, ka sievietēm, visticamāk, varētu uzbrukt tie, kuri nevēlas, lai viņām būtu šāda kontrole, un uzsver, cik tālu mēs dzīvojam no tādas pasaules, kurā visām sievietēm būtu pilnīga autonomija pār savu ķermeni. 

Protams, pats pirmais un acīmredzamākais risinājums būtu neplānotas grūtniecības izbeigšana. Sievietēm gandrīz visās sabiedrībās visā pasaulē jau dzimst mazāk bērnu dažādu iemeslu dēļ. Tomēr 2012. gadā, kas ir viens no pēdējiem gadiem, par kuru ir pieejami dati, 40% no pasaules 85 miljoniem grūtniecību bija neparedzētas. Dažās valstīs, piemēram, ASV, procentuālais daudzums ir lielāks: 45% no sešiem miljoniem ikgadējo grūtniecību ir neplānotas. 

Sievietēm šis nestu jaunatklātu mieru, zinot, ka "viņu ķermenis pēkšņi nedarīs šo neticami nekontrolējamo lietu, ko sauc par grūtniecību", stāsta seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pārvaldības neatkarīgā konsultante Kārena Ņūmena Londonā. 

Nepaļaušanās uz kontracepcijas līdzekļiem, nozīmētu arī ietaupītu naudu un izvairīšanos no iespējamām blakusparādībām. Piemēram, aptuveni 500 miljoni sieviešu kādā savas dzīves brīdī ir lietojušas kontracepcijas tableti. Dažas lietotājas tā rezultātā piedzīvo depresiju, migrēnu, trauksmi un daudz ko citu. Sterilizācija - vispopulārākā kontracepcijas metode visā pasaulē – arī var izraisīt lielas komplikācijas, tostarp nāvi. Tāpat arī, protams, pašas dzemdības.  

Vai, veicot pilnīgu bioloģisko kontroli, sievietes varētu atļauties vairāk dzimumakta laikā un vai seksuāli transmisīvas infekcijas pēkšņi pieaugtu?

"Mēs to neesam pieredzējuši kopš efektīvās kontracepcijas sākuma," stāsta Vendija Čavkina, iedzīvotāju un ģimenes veselības, dzemdniecības un ginekoloģijas profesore Kolumbijas universitātē Ņujorkā.

Piemēram, pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 8000 Amerikas sieviešu, netika atrasti pierādījumi tam, ka, nodrošinot sievietēm lielāku piekļuvi bezmaksas kontracepcijai, tas palielinātu viņu seksuālo partneru skaitu vai cik daudz viņām bijušas dzimumattiecības. 

Bez nevēlamām grūtniecībām varētu sagaidīt, ka samazinātos arī abortu skaits. ASV pētījumā tika konstatēts, ka, nodrošinot sievietes ar kontracepcijas līdzekļiem, ievērojami samazinājās gan neparedzēto grūtniecību, gan abortu skaits, it īpaši pusaudžu vidū. 

Tas būtu pluss gan tiem, kuri ir pret abortiem, gan tiem, kuri atbalsta brīvu izvēli. Tas arī būtu drošāk. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem katru gadu 25 miljoni sieviešu veic nedrošus abortus. Šīs procedūras, kas šādi tiek definētas, veic nekvalificēti cilvēki, bieži vien antisanitāros apstākļos, un katru gadu tās izraisa komplikācijas, kuru izmaksas ir 553 miljoni dolāru (aptuveni 456 miljoni eiro).

"Rietumos šī hipotētiskā situācija neietekmētu veselību, jo aborti šeit ir ļoti droši," stāsta Čavkina.

"Bet, ja jūs izvēlaties, ka kāds iestumj mietu jūsu dzemdē Subsahāras Āfrikā vai Latīņamerikā, tad jā, patiešām, tas daudz ko mainītu daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd vai nu mirst, vai ir nomocīti no īpaši bīstamām procedūrām." 

Hipotētiski tas nozīmē, ka šādā situācijā, kur sievietēm ir pilnīga kontrole pār grūtniecību – no sākuma līdz beigām - pēc nepieciešamības joprojām ietvertu piekļuvi drošiem abortiem.

Tas ir tāpēc, ka lēmums par bērna ieņemšanu ir tikai daļa no plānotās grūtniecības. Nākamo deviņu mēnešu laikā sievietes var saņemt medicīnisku diagnozi vai pieredzēt apstākļu maiņu, kas ietekmētu viņu lēmumu.

Piemēram, analīžu rezultāti var atklāt, ka embrijs ir tādā stāvoklī, kur tas nevarētu izdzīvot ārpus dzemdes, vai sievietei var izveidoties medicīnisks stāvoklis, kas var apdraudēt viņas dzīvību, ja viņa dzemdētu. Vai arī topošās mātes dzīves apstākļi - darbs, atbalstošs partneris - var pēkšņi mainīties.

"Ir visdažādākās lietas, kas pārvērš vēlamo grūtniecību par kaut ko tādu, kas liek sievietei uzskatīt, ka viņa šobrīd nevar ar to tikt galā," stāsta Ņūmena. 

Samazināsies arī dzimstība. Taču tas nenozīmē, ka iedzīvotāju skaita pieaugums - kam pašlaik paredzēts sasniegt 10,9 miljardus līdz 2100. gadam – pēkšņi stabilizēsies. Sievietes joprojām varētu izvēlēties dzemdēt daudz bērnu.

Tomēr visi šie aspekti - mazāk nevēlamu grūtniecību, mazāk bērnu un mazāk bīstamu abortu - galu galā nāktu par labu sievietēm un sabiedrībai kopumā. 

"Ja jūs izskaustu to vienu lietu, kas, iespējams, vairāk par visu šobrīd liek daudzām sievietēm atturēties no izglītības, karjeras vai citām nodarbēm - pastāvīgu bērnu dzemdēšanu -, tad pasaule viņām pēkšņi atvērtos tā, kā nekad agrāk," stāsta Londonas higiēnas un tropu medicīnas skolas veselības politikas, sistēmu un reproduktīvās veselības profesore Sjūzena Mejū. 

Vairāk sieviešu varētu pabeigt savu izglītību un pievienoties darbaspēkam, ko apstiprina pārliecinoši faktiskie pierādījumi, kas liecina par saistību starp ģimenes plānošanu, mazāku bērnu skaitu un izglītības turpināšanu. Tas veicinātu ekonomiku un palīdzētu jaunattīstības valstīm augt ilgtspējīgāk, norāda Mejū.

Patiešām, vienīgās valstis pasaulē, kuras ir sasniegušas ekonomisko attīstību, vispirms vai vienlaikus nesamazinot iedzīvotāju skaita pieauguma tempus, ir ar naftu bagātās arābu valstis. 

Palielināta piekļuve publiskajai sfērai nozīmē, ka, iespējams, vairāk sieviešu izvēlētos arī publiskas lomas, kas varētu radikāli mainīt pasauli uz labo pusi.

"Ja lēmumu pieņēmējas vairāk būtu sievietes, jūs iegūtu līdzcietīgāku, laimīgāku un mierīgāku sabiedrību, kuras mērķi nav tikai pastāvīgi nopelnīt arvien vairāk naudas un turēt visvairāk kodolieroču,"

stāsta Mejū, citējot plašu pētījumu, kas parāda, ka sievietēm var būt priekšrocības ar tādām līdera prasmēm kā empātija un sociālo vērtību prioritizēšana.

Pilnībā kontrolējot grūtniecību, mēs redzētu arī vairāk vecāka gadagājuma māmiņu. Arvien vairāk sieviešu jau tagad atliek grūtniecības iestāšanos. Pārliecība, ka grūtniecība būs iespējama vēlāk, visticamāk, vēl vairāk mazinātos spiediens uz bērnu dzemdēšanu agrākā vecumā. Tas ļautu sievietēm vēl vairāk pievērsties savai izglītībai vai karjerai.

Bet, ja viņas atliktu grūtniecību, kad viņām būtu pāri 40 vai 50 gadiem, mēs redzētu nedaudz paaugstinātu tādu bērnu veselības komplikāciju risku, kā Dauna sindroms, stāsta Mejū. Tomēr viņa norāda, ka patiesībā ir daudz bīstamāk, ja sievietei piedzimst bērns pusaudžu vecumā nekā 40 gados. Vecākām māmiņām ir arī priekšrocības attiecībā uz bērnu labklājību, jo viņas, visticamāk, spēs pilnībā apgādāt savus bērnus. 

Kā būtu, ja mūsu domu eksperiments par to, kā kontrolēt grūtniecības nosacījumus sniegtos tik tālu, ka tas nozīmētu iespēju uzglabāt partnera spermatozoīdu vēlākai lietošanai?

Protams, tas varētu radīt ētiskus jautājumus par piekrišanu un, iespējams, vēl vairāk saasinātu debates par to, cik lielā mērā vīriešiem būtu teikšana par otras pusītes grūtniecību. 

Tajā pašā laikā vīriešu sperma, ko sievietes uzskata par augstākās kvalitātes - vai nu intelekta, izskata kādu citu vēlamo īpašību dēļ - var kļūt par resursu, par kuru jākonkurē.

"Varbūt sievietēm rastos tāda sajūta, ka vienmēr var dabūt labāku dzīvesbiedru, kurš būtu labāks tēvs savam bērnam," stāsta Renē Fīrmans, evolucionārs biologs Rietumaustrālijas Universitātē Pērtā. 

Šīs iespējas dēļ vīrieši varētu kļūt čaklāki prezervatīvu lietošanā nekā viņi ir šobrīd. Un, zinot, ka viņu partneres, iespējams, uzglabā citu vīriešu spermu, topošie tēvi var kļūt paranoiskāki par to, ka tie nav viņu pašu bērni, un paternitātes testi varētu kļūt arvien izplatītāki.

Ilgtermiņā vīrieši var arī sākt attīstīt spermu, kas nogalina citu vīriešu spermu, kas tiek glabāta kopā ar viņu, vai izstrādāt kādu citu bioloģisku mehānismu, lai palielinātu viņu paternitātes izredzes. 

Tas viss, protams, mainītu attiecību dinamiku. Daži vīrieši slikti reaģētu uz jaunatklāto sieviešu spēku, uzskatot to par draudu savai vīrišķībai. Viņi varētu izstrādāt "visdažādākos soda pasākumus, lai ierobežotu piekļuvi jebkam, kas sievietēm dod kontroli pār savu auglību, ķermeni un dzīvi", norāda Čavkina.

"Vai arī viņi var palielināt centienus attēlot sievietes kā savtīgas ļaundares, kas nodara kaitējumu embrijam." 

"Ja jūs ņemat vērā šī domu eksperimenta trajektoriju un pastiepiet to par apmēram astoņām jūdzēm, tas, ko jūs iegūstat, ir "The Handmaid's Tale" jeb Kalpones stāsts," piebilst Ņūmena, atsaucoties uz Margaretas Atvudas distopisko romānu. 

Ja neņem vērā hipotētiskas fantāzijas, viena lieta ir skaidra, stāsta Mejū - mēs esam tālu no realitātes, kurā sievietes pilnībā kontrolē to, kad un no kā viņām iestājas grūtniecība, jo mēs esam tālu no dzīves pasaulē, kurā pret sievietēm izturas kā pret līdzvērtīgām vīriešiem. 

"Pat bagātajās valstīs tas nozīmētu radikālu atkāpšanos no tā saucamā status quo - būtu jāmaina visa sabiedrības domāšana," viņa stāsta.

"Es domāju, ka ir patiešām skumji un ļoti zīmīgi, ka ir tik grūti iedomāties tik principiāli atšķirīgu pasauli."