Visnežēlīgākais uzbrukums policistiem Igaunijas vēsturē. 1994. gada liktenīgās decembra nakts hronoloģija un izmeklēšanas gaita (1)

Brīdī, kad ieradās ātrā palīdzība, 21 gadu vecais Mareks Lemmings jau bija miris. 30 gadus vecais Argo Kivi un 22 gadus vecais Janeks Čeļadinovs tika nogādāti Paides slimnīcā. Argo Kivi mira asins zuduma dēļ pulksten 4.20, izdzīvoja smagi ievainotais Janeks Čeļadinovs. Vaino Neido palika neskarts.

Vaino Neido

Policija par nepiedienīgu izturēšanos gandrīz atlaida Neido, taču galu galā tas nenotika, un viņš turpināja pildīt savus pienākumus. Vēlāk viņš pats aizgāja no policijas. 2013. gadā viņš tika notiesāts par fizisku vardarbību.

Viņa reputācija nekad nav bijusi laba. Jau pirms apšaudes Kivi, Lemings un Čeļadinovs sazinājās ar Ceļu policijas ģenerāldirektoru Janu Totu sakarā ar to, ka viņiem bija grūti strādāt ar Neido viņs spītīgās dabas dēļ.

Pat šaušanas priekšvakarā, 1994. gada 14. decembrī, Mareks Lemmings bija neapmierināts ar to, ka viņš bija spiests doties patrulēt kopā ar Neido, kuru citi policisti sauca par "zaķi".

Neido, ieraudzīdams Iļuhinu ar ieroci, izturējās nepareizi - tā vietā, lai brīdinātu kolēģus, viņš skrēja paslēpties. Lai gan viņš vēlāk ziņoja par apšaudi Paides prefektūrā, viņš nesniedza pirmo palīdzību kolēģiem.

Turklāt Neido nebija reģistrēta dienesta ieroča. Un, lai arī kādu laiku viņam piedāvāja to, viņš to nepieņēma un gadu patrulēja bez ieročiem. Viņš apgalvoja, ka viņam ir personīgais ierocis, taču prefektūrā tas nav reģistrēts, tāpēc acīmredzot Neido strādāja neaizsargāts.

Aizturēšana

Vēlāk citi patrulējošie policisti aizturēja noziedzniekus Anatoliju Nikolajevu un Igoru Rešetņaku, kuri brauca ar automašīnu "Ford". Grāvī netālu no Nurmsi tika atrasts pamests "KamAZ". Automašīnā viņi atrada 8000 pudeles dzirkstošā vīna, 3000 pudeles degvīna, saldumus, griķus, PSRS atlantu un satiksmes plānu Maskavai.

Rešetņaks un Nikolajevs tika nogādāti nopratināšanai Paides policijas iecirknī. Rešetņaku pratināja Koits Pikaro, Nikolajevu - Andress Anvelts.

Pēc nopratināšanas 15. decembrī tika arestēti vēl divi līdzzinātāji, un 16. decembrī izmeklētāja Koita Pikaro vadībā likumsargi iebruka citā lietā iesaistītās personas Eduarda Konjajeva dzīvoklī Kallaverē. Tajā pašā dzīvoklī atradās bijušais padomju desantnieks Andrejs Iļuhins, kurš pretojās, bet galu galā tika arestēts.

Septītais noziedznieku grupas dalībnieks - "KamAZ" īpašnieks Sergejs Markovs - 18. decembrī pats parādījās policijā. Vēl viens šāvējs Nikolajs Mitjugins aizbēga uz Krieviju un vēl aizvien nav atrasts.

Tiesa

Izmeklēšana nebija ilga. Apsūdzētie ātri sāka liecināt un sniedza sešas adreses, kur tika izdarītas zādzības, un piekrita visām apsūdzībām.

Izrādījās, ka Iļuhins un Mitjugins, kuri kopā dienēja gaisa desantnieku karaspēkā, 1993. gadā izveidoja noziedzīgu brigādi. Bandai bija šaujamieroči un automātiskie ieroči, rācija, instrumenti seifu un slēdzeņu atvēršanai un automašīnas.

Visa banda tika notiesāta par aptuveni divu miljonu kronu vērtām zādzībām. Divu policistu nogalināšanā un trešā policista ievainošanā tika apsūdzēts tikai Andrejs Iļuhins.

Kā sacīja tiesnese Helve Sjargava, pieņemot spriedumu Andrejam Iļuhinam, tiesa ņēma vērā faktu, ka policistu slepkavība nebija plānota iepriekš, tāpēc arī iespējamās sekas bija nepārdomātas. Iļuhinam tiesa piesprieda 15 gadu ilgu cietumsodu. Viņš tika atbrīvots 2009. gada decembrī.

Pēc apšaudes Janeks Čeļadinovs turpināja darbu Paides policijas pārvaldē kā vecākais speciālists personāla daļā. Gadu pēc Miao apšaudes tika atklāts memoriāls nogalinātajiem policistiem.