Prokuratūra un Sergeta advokāts pārsūdzējuši tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā

Prokuratūras apelācijas protestā lūgts atcelt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 18.februāra spriedumu daļā par apsūdzēto atzīšanu par nevainīgiem un attaisnošanu, kā arī par apsūdzības daļu izslēgšanu no vienam apsūdzētajam celtās apsūdzības, viņam piespriestā soda apmēru un galīgā soda noteikšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

Protestā arī lūgts atcelt minēto spriedumu daļā par kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām, kā arī tiesas pieņemtos blakus lēmumus.

Apelācijas sūdzību iesniedzis arī Segeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks, aģentūrai LETA apliecināja advokāts.

Piektdien, 11.decembrī, plkst.10 notiks attālināta preses konference, kurā prokurori informēs par būtiskākajiem protesta iesniegšanas iemesliem. Konferencē piedalīsies Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurori Kaspars Cakuls, Jekaterina Kušakova, Agris Skradailis un Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Ivars Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Tāpat pirmās instances tiesa pieņēma blakuslēmumu, kurā skarbi kritizēti apsūdzību uzturošie prokurori.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.