Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Maza bērna pieskatīšana videozvanā. Kā strādā "virtuālās aukles"?

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Igor Starkov/Unsplash

Pandēmijas laiks bijis īpaši grūts ģimenēm, kurās ir mazi bērni - vecākiem ir gan jāpelna iztika, gan jāpieskata savas atvases. Tehnoloģiju uzņēmumi raduši risinājumu - virtuālās aukles, kuras bērnus pieskata ar videozvana palīdzību, vēsta BBC.

Ričarda Konveja veidotajā vietnē šobrīd pieejamas aptuveni 4 000 virtuālās auklītes. Vairāk nekā 50 tūkstoši vecāku interesējušies par pakalpojumu un daudzi jau izmanto šo iespēju. Neskatoties uz uzņēmuma veiksmi, vīrietis apgalvo, ka "daudzi cilvēki ir pret to, ka viņu bērnus pieskata virtuāla auklīte."

"Daudziem tā šķita traka ideja, jo viņi automātiski pieņēma, ka bērni būtu jāatstāj mājās vieni," turpina Konvejs.

Ar šī pakalpojuma palīdzību vecākiem tiek dota iespēja pievērsties darbam mājās, kamēr kāds cits ar videozvana palīdzību nodarbina viņu atvasi. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam jābūt vismaz divus gadus vecam.

"Jaunāki bērni jāizklaidē vairāk, taču strādājošiem vecākiem tam nav pietiekami daudz laika. Mēs nolēmām, ka lielisks risinājums būtu virtuāla aukle, kas ir īsta auklīte - tikai otrpus datora ekrānam," atklājis Konvejs.

37 gadus vecā lektore, Tea Herodotu no Londonas, arī noalgojusi virtuālo auklīti, kura pieskata viņas piecgadīgo meitu Zoju. Ārkārtas situācijas laikā tika aizvērts meitenītes bērnudārzs. Herodotu apgalvo, ka "nebija iespējams atrast līdzsvaru starp bērna pieskatīšanu un attālināto darbu."

"Mēs ar vīru bieži ņēmām pārtraukumus uz maiņām, lai pavadītu laiku ar Zoju un viņu izklaidētu, taču tas mums radīja stresu," atzinusi sieviete.

Ģimene noalgojusi profesionālu auklīti, Antuaneti Vudu, kura stundu dienā attālināti darbojas ar Zoju. Meitenes mamma apgalvo, ka Zojai bija nepieciešamas vairākas dienas, lai pierastu.

"Meita skrēja ārā no istabas, taču lēnām Zoja pierada ikdienas nodarbībām, līdz es varēju viņas atstāt istabā vienas," stāsta Herodotu.

Auklīte Vuda ir pārliecināta, ka nodarbības ir efektīvas, ja tās nav ilgākas par stundu, jo mazi bērni nevar ilgi noturēt uzmanību.

"Esmu lieliska plānotāja, tādēļ sagatavoju Zojas nodarbību plānu, kurā redzams, kā mēs kopā pavadīsim ikdienas virtuālo stundu. Es viņai arī nosūtīju nepieciešamo lietu sarakstu, piemēram, papīru, zīmuļus, krītiņus, šķēres, metamos kauliņus un ūdeni.

Stundas nodarbība sastāv no sasveicināšanās, sarunas, stāstiem, dziesmām, skaitļiem, spēlēm, mūzikas un kustībām. Stundas aktivitātes nosaka bērns, un katru nodarbību mēs pabeidzam ar deju pie kādas labi pazīstamas dziesmas," stāstījusi Vuda.

Daudziem atstāt savu bērnu vienatnē ar cilvēku, kurš pieskata bērnu caur datoru varbūt nebūs pa prātam. Audzināšanas eksperte un autore Sāra Okvella-Smita apgalvo, ka šis nav aizvietojums īstai, cilvēcīgai saskarsmei.

"Bērniem ir īpaši grūti izdzīvot dzīvi caur ekrānu. Nošķirtība no draugiem un radiem, kurus tagad bērni redz tikai ekrānos, kā arī sociālās saskarsmes un mācību pārvietošana virtuālajā vidē, manuprāt, izveidojusi sava veida "spridzekli ar laika degli".

Šis nav veids, kā mums ir paredzēts dzīvot un domāju, ka tas atstās lielu iespaidu uz šo bērnu paaudzi," bildusi eksperte.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu