"Protams, var atcerēties, ka līdzīgas problēmas bijušas arī citās spēlēs un aizrunāties par vispārēju sportiskās nekaunības trūkumu vai robiem sagatavotībā. Bet - pret grieķiem ar šīm problēmām taču tikām galā, lai arī viņiem netrūka jaudīgu cīnītāju," pauž Štelmahers.
Izlases stūrmanis atzīsta, ka Jāņa Bērziņa īsā iesaistīšanās mačā ar Grieķiju nebija veiksmīga un pret atlētiskajiem bosniešiem zem groza prasījušies lielāki vīri.
"Klubā viņš spēlē trešajā pozīcijā, bet, lai censtos paātrināt spēli, bieži centāmies darboties ar trim izteiktiem ārējās līnijas spēlētājiem. Kaut ko ieguvām, kaut ko zaudējām," saka Štelmahers.
Viņaprāt, Latvijas izlases pret pretinieku līderi Edinu Atiču aizsargājusies pietiekami labi. "Nobremzējām, no spēles viņa metienu precizitāte bija tikai seši no 14, taču devām pārāk daudz otro iespēju," atceras Štelmahers.
Viens no klupšanas akmeņiem abās spēlēs bija zemā soda metienu precizitāte, latviešiem realizējot tikai 20 no 38 brīvmetieniem. "Izskaidrojums jāmeklē psiholoģijā. Treniņos visi meta un trāpīja. Arī tā izpaužas spriedze," neslēpj Štelmahers.
Pēdējā sabraukumā, kas paredzēts februārī, Latvija ceļazīmi var iegūt trīs veidos - uzvarot Bulgāriju vismaz ar vismaz sešu punktu pārsvaru vai uzvarot Bulgāriju ar mazāku pārsvaru un pēdējā mačā pieveicot Grieķiju vai uzvarot Bulgāriju un sagaidot bulgāru zaudējumu bosniešiem.
"Droši vien visiem emocijas nebija vienādas, bet līdz nākamajam sabraukumam tās jānoliek malā. Jaunas spēles, jauni izaicinājumi. Arī jauna situācija ar sastāvu. Tagad galvenais, lai spēlētājiem būtu kārtībā veselība un pietiktu spēļu prakses. Lai uz februāra sabraukumu visi ierastos labā formā un noskaņojumā," stāsta Štelmahers.
H apakšgrupā pa trīs uzvarām četrās spēlēs ir Bosnijai un Hercegovinai un Grieķijai, abām izlasēm kvalificējoties finālturnīram, bet pa vienam panākumam ir Bulgārijai un Latvijai.
Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!