"Viņi pēc tehniskās inspekcijas bija iezīmējuši 3 variantus. Viens bija 150 tūkstoši eiro, otrs – 75 tūkstoši eiro un trešais 556 tūkstoši eiro. Pēc tam projektētājs projektējot kāpnes remontu, izvēlējās variantu, kas bija vidu un šis variants paredzēja ilgtermiņa risinājumu, bet neizmantojot esošās granīta kāpnes, bet aizvietojot ar jaunām," raidījumam sacīja Reinbahs.
Ekonomikas ministrijā uzskata, ka iepirkumā par kāpņu remontu Rīgas domes Satiksmes departaments ir apgājis likumu. Nav ievērots būvnormatīvs par būvizmaksu noteikšanu.
"No mums pieejamās informācijas šis būvnormatīvs nav ievērots, nav izvēlētas tāmes formas, kas ir paredzētas normatīvajā regulējumā. Cik detalizēti tāmi taisīt, nosaka projektētājs," Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
Jebkurā gadījumā, bija jābūt atšifrētam gan būvmateriālu izmaksām gan darbaspēka izmaksām, gan saistītajām izmaksām, gan arī bija jāparādās būvuzņēmēja peļņai.
Mazāk detalizētu tāmi būvnormatīvs pieprasa transporta būvēm, piemēram ceļiem. Burtiski lasot likumu, arī tilta kāpnes var atzīt par transporta būvi.
Lai izvairītos no apgrūtinošām prasībām, kas attiecas uz tiltu būvniecību, departaments būvvaldē panācis, ka vanšu tilts tiek sadalīts. Kāpnes atzītas kā atsevišķa būve ar mazākām prasībām to remontējot. Tad nav jāveic būvekspertīze, kurā vērtē arī izmaksu pamatotību.
"Sākotnēji bija paredzēts, ka tā ir trešās grupas būves būvdarbi un vēlāk attiecīgi būvvaldei lūdza mainīt būves grupu tieši kāpnēm, viņas nodalot no lielā tilta un nosakot viņiem otrās grupas kategoriju. Pie otrās grupas būvekspertīze nav obligāta," teica Feldmane.