VUGD depo tīkls ir kritiskā stāvoklī - finansējums nepieciešams nekavējoties

“Jau 2008. gadā tā laika valdība pieņēma lēmumu atbalstīt jaunu VUGD depo izbūvi, rekonstrukciju un tehnikas iegādi, plānojot piešķirt tam 200 miljonus latu. Krīzes dēļ plānus atlika. Ir pagājuši 12 gadi, bet valdība kavējas ar finansiālu atbalstu. Šobrīd situācija ir tik kritiska, ka depo infrastruktūras atjaunošana jāveic uzreiz, to vairs nevar darīt pakāpeniski. Mēs nedrīkstam pieļaut 2011. gada situācijas atkārtošanos, kad Skrundā sabruka ugunsdzēsēju depo ēka, lai beidzot sāktu rīkoties,” norāda Aleksandrs Babra, Latvijas Ugunsdrošības asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Asociācija atbalsta pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iniciatīvas izstrādāto plānu VUGD infrastruktūras sakārtošanā – piecu gadu laikā uzbūvēt vai renovēt 50 depo 49 Latvijas pilsētās, kā arī uzskata par mūsdienīgām prasībām atbilstošu redzējumu par vairāku tipveida moduļa depo izbūvi, kur vienā ēkā nepieciešamības gadījumā varētu atrasties vairāki Iekšlietu ministrijas dienesti un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un arī Pašvaldības policija. Šis projekts būtu ne tikai funkcionāls un atbilstošs mūsdienu pasaules glābēju praksei, bet arī energoefektīvs un atbilstu augstākajiem Eiropas vides ekoloģijas standartiem.

Pēdējo gadu statistika parāda, ka glābēju darba apjomi tikai pieaug. Tāpēc Latvijā ir svarīgi stiprināt iekšējo drošību, nodrošinot glābējiem atbilstošus darba apstākļus. Infrastruktūra ir izšķirošs faktors, ja tiek runāts par iespējām reaģēt cilvēku glābšanā. Nav pieļaujami, ka daļa VUGD ēku ir morāli un tehniski novecojušas un paildzina izbraukšanas ātrumu uz izsaukuma vietu, kā arī nav piemērotas tehnikas un ekipējuma uzglabāšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā ir īstenoti tikai seši jaunu depo būvniecības projekti Apē, Ērgļos, Skrundā, Valkā, Smiltenē un Rīgā, kas nespēj risināt samilzušās infrastruktūras problēmas. Turklāt asociācijas ieskatā par valsts attieksmi pret tik svarīgo cilvēku glābšanas jomu var vērtēt pēc tā, ka vēl joprojām glābšanos darbos piedalās vairāk nekā 100 ZIL transportlīdzekļu, kas savā ziņā ir videi kaitīgas, degvielas “kapsētas”, to maksimālais braukšanas ātrums ir 70 – 80 km stundā un nav tehniski aprīkojama ar mūsdienīgu glābšanas aprīkojumu. Situācijā, kad svarīga ir katra sekunde, novecojis autoparks ierobežo iespējas pilnvērtīgi veikt dienesta funkcijas un pilnvērtīgi izmantot glābēju profesionalitāti.

Asociācijas ieskatā tik apjomīga projekta īstenošanā būtu svarīgi izmantot Eiropas fondu līdzekļu atbalstu. Šobrīd aktuāls jautājums ir par valdības politisko izšķiršanos pieteikt projektu un saņemt finansējumu no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem.

Latvijas Ugunsdrošības asociācija ir dibināta 2002. gadā, un tā apvieno ap 30 Latvijas un starptautisko vadošos ugunsdzēsības un ugunsdrošības servisa uzņēmumus, kā arī tā sadarbojas ar daudzām sabiedriskām organizācijām. Tā piedalās vairākās ministriju un starpnozaru veidotās darba grupās.