"Trešais vilnis būs hroniskas slimības." Lietuvā eksperti brīdina par Covid-19 sekām (4)

Lietuvas sporta medicīnas ārsts Dalius Barkausks ir pārliecināts, ka Covid-19 pandēmijai ir ne tikai postoša ietekme uz ekonomiku, bet arī uz cilvēku veselību, dzīvesveidu un ikdienas ieradumiem. Viņš stāsta, ka vairāki zinātnieku pētījumi ir parādījuši, ka fizisko aktivitāšu samazināšanās Covid-19 ierobežojumu dēļ negatīvi ietekmē cilvēka imūnsistēmas un citu orgānu sistemātisko darbību. Tas var samazināt izturību pret vīrusu infekcijām, tādejādi potenciālie bojājumi varētu būt lielāki.

"Daudzi no Covid-19 ierobežojumiem, piemēram, sociālā distancēšanās, izolēšanās, sēdēšana mājās, atpūtas iespējas, sporta klubu slēgšana, noteikti samazina fiziskās aktivitātes," saka ārsts.

"Tas negatīvi ietekmē mūsu ķermeņa izturību pret vīrusa infekcijām un noved pie "paradoksāla trešā viļņa" hroniskajām slimībām, piemēram, diabēta, aptaukošanos, paaugstināta asinsspiediena, metaboliskā sindroma gadījumā. Tieši šī cilvēku grupa vissmagāk slimo ar Covid-19 vīrusu. Es to saku balstoties uz zinātniskiem pētījumiem," turpina ārsts.

Barkausks piebilst, ka arī citā Itālijas pētnieku zinātniskajā pētījumā secināts, ka karantīnai būs ilgtermiņa sekas un komplikācijas, sirds un asinsvadu slimību skaita pieauguma dēļ. Kā galvenie iemesli tiek minēti trauksmes stāvokļi, neveselīgi ikdienas ieradumi karantīnas laikā, kā arī pasliktināts uzturs. 

Lietuvas Veselības klubu asociācija kopš karantīnas ieviešanas valstī analizē Google mobilitātes datus. Tajos atspoguļota iedzīvotāju fiziskās aktivitātes statistika. Asociācijas prezidents Aurims Mačiuks stāsta, ka jau pirms stingrāku ierobežojumu sākšanās tika novērota fizisko aktivitāšu samazināšanās, bet jaunākie dati liecina par strauju aktivitātes kritumu.

Viņš uzsver, ka nav runa par salīdzinājumu ar vasaru, kad parki ir pilni. Šo datu sākumposms ir ziema, kad parkos nav daudz apmeklētāju. Šobrīd dati uzrāda, ka par 30% ir samazinājies parku apmeklētāju skaits, kas nozīmē, ka cilvēki uz parkiem vispār neiet.

"Pirms karantīnas ieviešanas cilvēki baidījās no vīrusa un sāka kustēties arvien mazāk. Šeit mēs nerunājam par braucieniem uz darbu vai lielveikaliem - tieši mobilitātes mazināšanās uz turieni radīja cerības, ka cilvēki pievērsīsies parkiem. Diemžēl tas nenotika - cilvēki vienkārši pārstāja kustēties.

Pat pēc sporta klubu slēgšanas mēs neredzam fizisko aktivitāšu pieaugumu sabiedriskās vietās. Mēs runājam par 100 tūkstošiem cilvēku [Lietuvā], kas tikko pārtraukuši sportot," saka Mačiuks. 

Asociācijas prezidents vērš uzmanību uz valdības lēmumiem un amatpersonu paziņojumiem saistībā ar Covid-19 situāciju Lietuvā. 

"Šķiet, ka tie, kas ir atbildīgi par veselības aprūpi, iebilst pret veselību, jo ļoti maz tiek runāts par nepieciešamību pārvietoties. Tā ir milzīga atšķirība no pavasara, kad pandēmijas laikā cilvēki tika mudināti pārvietoties, doties pastaigās.

Šādus paziņojumus mēs vairs nedzirdam. Neapšaubāmi, fizisko aktivitāšu samazināšanās ir saistīta ar šādu attieksmi no varas," saka Mačiuks. 

Viņš piekrīt, ka pandēmijas laikā fizisko aktivitāšu nozīme tikai pieaug, tāpēc īpaši svarīga ir cilvēku vēlme izvēlēties sev piemērotāko pārvietošanās veidu.

"Protams, mums visiem ir jāievēro atbildīgas uzvedības princips un jāpieliek visas pūles, lai apturētu Covid-19 izplatīšanos. Veselība un drošība ir divas neapstrīdamas prioritātes.

Tikai man joprojām liekas par maz argumentu, kāpēc, ierobežojot cilvēku mobilitāti, tiek noteiktas bargas sankcijas vienai vai otrai nozarei," atzīmē Mačiuks. 

Viņš atzīmēja, ka Lietuvas pārstāvji regulāri runā ar citu Eiropas valstu veselības organizācijām un to pārstāvjiem. 

"Pavasarī, kad bija pirmais vilnis, daudzu valstu sporta klubi tika masveidā slēgti, taču otrā viļņa laikā mazāk nekā puse Eiropas valstu sporta klubi ir slēgti, un pat tad tikai uz īsu laiku," saka Mačiuks. 

Asociācijas prezidents atzīmē, ka piemēram, Nīderlandē Covid-19 saslimstības rādītāji bijuši augsti, taču sporta klubi ir atvērti. Tas skaidrojams ar atbilstošiem ierobežojumiem - apmeklētāju plūsmas pārvaldība un citas drošības prasības.

"Nīderlandes amatpersonas dzirdēja cilvēku vēlmi pārvietoties un nolēma, ka fizisko aktivitāšu uzturēšana ir valsts prioritāte," saka Mačiuks.

Eiropas Veselības asociācija "EuropeActive" vēsta, ka karaļa Huana Karlosa universitātes un Šefīldas Hallamas universitātes apkopotie provizoriskie dati atklāj īpaši zemu COVID-19 riska līmeni atpūtas vietās un sporta klubos. Analizējot vairāk nekā 67 miljonus apmeklējumu, vidējais inficēšanās līmenis ir tikai 0,91 uz 100 000 apmeklējumiem. Tikmēr kopējais vidējais saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir 180,76. Dati tika iegūti no Vācijas, Francijas, Zviedrijas, Beļģijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Norvēģijas, Šveices, Čehijas, Polijas, Dānijas, Luksemburgas un Lielbritānijas.