Par bērnību, vēstures un dzīves līkločiem, kāzām pandēmijas laikā, lielāko savas dzīves kaunu, politiskajām spēlēm un nebeidzamu optimismu. Par to un daudz ko citu portālam "Apollo" pastāstīja vēsturnieks, rakstnieks un politiķis Māris Mičerevskis, kurš nesen sašūpoja pašmāju sociālo tīklu burbuli, nākot klajā ar partijas "Attīstībai/Par" "netīro veļu".
Daudzi velk paralēles starp nesenajām likstām partijā un filmas "Kriminālais ekselences fonds" tēlu Duļķe. Vai tu pats redzi līdzību?
Kaut kādu līdzību es droši vien redzu, bet tā vairāk ir nejaušība. Protams, ka Duļķes tēlā bija kaut kāda daļa manas personības, jo mēs kopā ar režisoru domājām, kāds viņš būs, un es Duļķē ļoti iejutos.
Es varu teikt, ka filmā man viņu ļoti nevajadzēja tēlot. Protams, ka tajā tēlā ir daļa manas personības - es pats esmu no Purvciema, es diezgan labi atceros 90. gadus un 2000. sākumu.
Es ceru, ka nākotnē uz nesenajiem atgadījumiem arī varēs paskatīties kaut kā komiski, jo šajā brīdī tas neliekas vispār smieklīgi, bet es ļoti ceru, ka pēc laika tas liksies kaut kas uzjautrinošs.
Tad tu apgalvo, ka ikdienā Māris bieži mēdz uzvesties kā Duļķe?
Ikdienā vairs noteikti nē, bet, kad es biju jaunāks, tad es mēdzu biežāk uzvesties kā Duļķis. Ļoti daudzi, iespējams, grib, lai es ikdienā uzvestos kā Duļķe, un viņi no manis to gaida.