"Dati ir vienkārši kliedzoši." Covid-19 izplatība draud drīzumā paralizēt veselības aprūpes sistēmu, vēsta raidījumā (12)

Atslepenots valdības dokuments liecina, ka šopavasar valdība rēķinājusies, ka, Covid-19 inficēto skaitam sasniedzot 20 000, Latvijas veselības sistēma tiktu paralizēta. Vīrusa izplatībai turpinoties esošajā ātrumā, tas notiktu pēc nepilna mēneša. Šobrīd Covid-19 pacientu uzņemšanai samazināti citi pakalpojumi, Simtiem mediķu ir inficēti vai atrodas pašizolācijā, līdz ar to veselības aprūpe jau nonākusi krīzē, ziņoja "Nekā personīga".

Šogad pavasarī eksperti valdībai izstrādāja trīs scenārijus epidēmijas attīstībai. Ziņojums bija noslepenots, bet tagad tam slepenības statuss noņemts. Tajā prognozēts mirušo skaits atkarībā no vīrusa izplatības un rēķināts, kurā brīdī veselības aprūpes sistēma tiktu paralizēta.

Optimistiskākajā scenārijā saslimtu 1000 cilvēku, nomirtu 10-52. Sliktākajā scenārijā inficētos 5% iedzīvotāju jeb teju 100 tūkstoši, dzīvību zaudētu viens līdz pieci tūkstoši. Taču jau pie 1% saslimušo visiem smagi slimajiem nevar nodrošināt intensīvo terapiju, un tikai pie 0,5% pietrūkst gultas vietu slimnīcās. 

Šobrīd Latvijā ar koronovīrusu inficējies pusprocents valsts iedzīvotāju. Tas vēl nav ļaunākais valdībā skatītais scenārijs, taču tendence ir negatīva. Vadoties pēc pavasara prognozēm, slimnīcās sāk trūkt vietu.

"Es jau redzu, ka slimnīcas ir krīzes stāvoklī, mums jau četras nedēļas no vietas, nedēļu no nedēļas stāsta, cik ir nopietna situācija, mums rāda statistiku, kā katru nedēļu pieaug grūtības, katru nedēļu to mediķu skaits, kas ir saslimuši vai karantīnā, kas nevar strādāt," sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš. 

"Un tas ir kliedzoši, man liekas, tie dati ir vienkārši kliedzoši."

"Mums ikdienā ir 200 infekciju gultas, kas būtu brīvas Covid-19 pacientiem. Mums tagad ir paplašināts uz 595 gultām, uz šodienu. Tā starpība starp 200 un 595 ir pārkārtošana, kas ir tāds kodētas nosaukums tam, ka kaut ko citu nedara," turpināja premjers.

Eksperti pavasarī pandēmijai prognozēja četrus posmus. Pirmajos divos saslimstība tiek kontrolēta un mediķi tiek galā ar inficēto aprūpi. Trešajā veselības aprūpes sistēmas resursi izsīkst, ceturtajā sistēmu pārslogo un vairs nevar nodrošināt neatliekamo palīdzību.

Pēc ekspertu izveidotā pandēmijas plāna Latvija šobrīd ir trešajā posmā, kur lielākajai daļai saslimušo nav iespējams noteikt inficēšanās avotu. Šajā posmā bija plānots sākt krīzes komunikāciju un prasīt starptautisko palīdzību. Tā vietā valdība izskan ierosinājumi par ierobežojumu mīkstināšanu. 

Visskaļāk pret tiem iebilst "KPV LV" politiķi. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens aicina atsākt restorānu darbu un ļaut strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem. Viņam piekrīt arī labklājības ministre Ramona Petraviča.

Savukārt valdība neuzņemas stingrāku ierobežojumu ieviešanu, jo kavējas atbalsta sistēma tiem, kas zaudējuši ienākumus.

"Valdībā diskusijas ir gana dzīvas un, protams, katrs ministrs vai ministre aizstāv savu nozari un reizēm tās diskusijas ir garas, bet kopumā, kā var redzēt arī pēc valdības lēmumiem, mēs spējām vienoties par kopēju pieeju risinājumiem," raidījumā pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Kariņš "Nekā personīga" norādīja, ka visās sapulcēs rosinājis noteikt jaunus ierobežojumus un "pakāpeniski cenšas pārliecināt kolēģus, ka mums ir jāiet šajā virzienā".

"Kamēr esmu savā amatā, es turpināšu šo argumentēt," norādīja valdības vadītājs.

Viedokļi par to, kā panākt sociālo distancēšanos sabiedrībā, atšķiras. Kariņš mudina ieviest jaunus aizliegumus, Viņķele vēl cer pārliecināt sabiedrību ievērot esošos un brīvprātīgi palikt mājās.

Arī Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis raidījumā sacīja, ka, viņaprāt, esošie ierobežojumi ir pietiekami stingri un zinātnē balstīti.

"Tāpēc ļoti svarīgi, ka cilvēki saprastu, kāpēc viņi tādi ir - šie ierobežojumi - un kas ir pamatprincipi būtībā.

Jo nevar strādāt no mājām, piemēram, un tad aizbraukt pie friziera, un vēl satikties ar draugiem un turpināt strādāt no mājām, tas neko nedos.

Vai aizbraukt vēl uz sporta zāli. Tātad cilvēkiem ir jāsaprot, ka galvenais ierobežojumos ir novērst nevajadzīgu cilvēku kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem," norādīja Dumpis.

Kariņš atgādināja, ka slimību varētu apturēt, ja drošības pasākumus ievērotu visa sabiedrība.

"Mēs varētu apturēt šo slimību, ja mēs visi pamostos no rīta un nolemtu kolektīvi, ka tagad mēs tiešām ievērosim visus drošības pasākumus. Nevis ierobežojumus, bet drošības pasākumus. Tātad mēs neciemosimies, mēs ievērosim divu metru distanci, un tur, kur mēs esam iekštelpās, mēs visur valkātu sejas maskas," aicināja premjers.

Taču, kā norādīja raidījumā, saslimstības dati liecina, ka paļaušanās uz sabiedrības atbildību nestrādā. Kad Latvijā pavasarī atklāja pirmos Covid-19 gadījumus, tie lielākoties bija cilvēki, kas iebrauca vai atgriezās no ārzemēm. Pirmie uzliesmojumi darba vietās bija apbedīšanas birojā Jelgavā un mēbeļu ražotnē Salaspilī, pēc tam vīruss nonāca sociālajā centrā "Gaiļezers" un "Mārsnēni" Priekuļu novadā. 

Pašalik situācija ir daudz sliktāka. Slimība sākumā uzliesmoja Rīgā, tad Kuldīgā, Daugavpilī un Vecpiebalgā. Rēķinot uz iedzīvotāju skaitu Rīgā un Latgalē saslimstības rādītājs ir sliktāks nekā, piemēram, atsevišķos Vācijas reģionos, ziņoja "Nekā personīga".

Kopš otrā ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas pagājušas divas nedēļas. "Google" dati liecina, ka Latvijā šajā laikā cilvēku kustība uz darbavietām, veikaliem vai sabiedriskajā transportā nav samazinājusies tik strauji kā pavasarī. Daugavpilī ierobežojumi sākās jau septembra beigās. Tur cilvēki bijuši paklausīgāki, taču saslimstība vēl nesamazinās.

Pāris mēnešos saslimuši 12 tūkstoši cilvēku - desmitreiz vairāk nekā pavasarī. Covid-19 pagaidām nav atklāts tikai desmit Latvijas novados. Vašingtonas Universitātes pētījumu centrs šobrīd prognozē, ka, nepastiprinot ierobežojumus, Latvijā Covid līdz martam izraisīs tūkstoš cilvēku nāves. Masku nēsāšana visur, arī darba vietās, šo skaitli samazinātu līdz 370. 

Dumpis "Nekā personīga" norādīja, ka Latvijā nevadās pēc procentuāliem saslimstības rādītājiem.

"Mēs varbūt nevadāmies, cik procenti saslimst iedzīvotāju, mēs vadāmies, kāda ir saslimstības, hospitalizācijas līkne, un mēs uzskatām, ka šo līkni var kontrolēt," sacīja infektologs.

Veselības ministre norādijā, ka "slimnīcas faktiski ir izstrādājušas plānus, pēc kuriem nepieciešamības gadījumā un,

šķiet, ka tāda nepieciešamība tomēr būs, paplašināt uz plānveida palīdzības ierobežojumu rēķina gultas Covid pacientiem".

Situāciju pasliktina tas, ka arī mediķi slimo vai atrodas pašizolācijā. Uzliesmojuma dēļ šomēnes slēdza Aizkraukles slimnīcu. Kopš pandēmijas sākumā Latvijā koronavīruss konstatēts 804 veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem. Nav zināms, cik ir pašizolācijā. Šonedēļ valdība skatīja veselības ministres ziņojumu par situāciju veselības aprūpē, taču tas ir slepens.

Nākamnedēļ valdība atkal diskutēs par jauniem drošības pasākumiem. Tie varētu būt mācību stundu saīsināšana, lai biežāk vēdinātu telpas, obligātas maskas skolotājiem un audzēkņiem. Sliktākajā gadījumā atcels mācības klātienē arī mazajām klasēm.

Šomēnes mācības klātienē pilnībā pārtrauktas 13 skolās un bērnudārzos. Vēl 54 karantīna noteikta atsevišķām klasēm. Rīgā saslimuši 46 skolu darbinieki un 23 skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija datus par saslimušajiem pedagogiem un audzēkņiem valstī kopumā nav apkopojusi. 

Pašas ministrijas dati liecina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, kur mācības turpinās klātienē, skolās masku lietošana ir obligāta. Latvijā pasniedzējiem sejas aizsargmaskas netiek nodrošinātas.

Video: "Nekā personīga" sižets