Latvijas filma "Dvēseļu putenis" tiks virzīta "Oskara" balvai

Kauliņa informēja, ka 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai, sacenšoties kategorijā "Labākā ārzemju filma".

NKC izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt Dreiberga spēlfilmu "Dvēseļu putenis", kas nupat saņēmusi arī nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja centra pieaicinātu ekspertu komisija - Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, kā arī producents un studijas "VFS Films" vadītājs Uldis Cekulis. Par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Kauliņa klāstīja, ka ekspertu izvērtēšanai šogad tika pieteiktas trīs pilnmetrāžas spēlfilmas - tieši tās pašas, kas šogad bija nominētas balvai "Lielais Kristaps" kā gada labākās spēlfilmas, proti, Jevgeņija Paškēviča "Ko zina Klusā Gerda", Viestura Kairiša "Pilsēta pie upes" un "Dvēseļu putenis".

Ekspertu komisija attālinātā diskusijā apsprieda visu filmu potenciālu, novērtējot katras atsevišķās un atšķirīgās kvalitātes, un galu galā vienojās kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai par labāko ārzemju filmu izvirzīt režisora Dreiberga spēlfilmu, kuru Latvijā līdz šim noskatījušies jau vairāk nekā 250 000 skatītāji kinoteātros.

Kauliņa vēstīja, ka eksperti argumentējot uzsvēra - pat situācijā, kad pasaulē tā saukto "kara filmu" ir daudz un arī starptautiskā izplatīšanā vairākas no tām kļūst populāras, filmai "Dvēseļu putenis" ir iespējas izcelties kā dinamiskam, universālam un viengabalainam vēstījumam.

Režisors Sīmanis esot uzsvēris, ka minētā filma ir "izcils kara bezjēdzības apliecinājums, kas tik aktuāls mūsdienu pasaulē, kad vairākās vietās atkal izceļas pat militāri konflikti". Viņaprāt, filma rāda, ka pietuvinājumā karš ir nevadāms, brutāls un bezpersoniski nežēlīgs process.

Savukārt Rietuma uzsvērusi filmas spēju "panākt eksistenciāla ārprāta sajūtu, izmantojot subjektīvās kameras stratēģijas un operatora Valda Celmiņa unikālo apdāvinātību". Pēc viņas teiktā, tādā veidā filma attālinās no precīziem vēsturiskiem rāmjiem vai apstākļiem, "'kas liek to traktēt šauri kā konkrētas valsts konkrētu vēsturisku pieredzi, un šis stilistiskais risinājums piešķir filmai universālu jēgu".

Turpretī producents Uldis Cekulis atgādināja, ka Celmiņš gada sākumā par darbu pie filmas "Dvēseļu putenis" tika nominēts pasaules kinooperatoru profesionālajai balvai "Imago", un arī tas apliecinot filmas starptautisko konvertējamību.

Kauliņa atklāja, ka arī pārējās Baltijas valstīs filmas "Oskaru" sacensībai jau ir izvirzītas. Tā Lietuva pieteikusi spēlfilmu "Nova Lituania", kas Rīgā tika demonstrēta Baltijas filmu dienās augustā, bet Igaunija pieteikusi nupat septembrī pirmizrādītu režisora Veiko Ounpū komēdiju "Pēdējie".

Kopumā savus pieteikumu ASV Kinoakadēmijai šobrīd esot iesniegušas 56 valstis.

Kauliņa norādīja, ka "Oskara" balvu kandidātu pieteikšanas un nominēšanas procesi šogad ārkārtējās situācijas dēļ ir novirzīti laikā par diviem mēnešiem - apbalvošanas ceremonija, kas parasti notiek februāra beigās, šobrīd plānota 2021.gada 25.aprīlī.

Valstīm savi nacionālie pieteikumi jāiesniedz no oktobra līdz 31.decembrim, un pirmais nomināciju pretendentu saraksts ar 10 filmām tiks izziņots 2021.gada 9.februārī.

NKC pārstāve minēja, ka "Oskara" balvas kategorijai, kura regulāri tiek vērtēta kopš 1956.gada un līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu "Labākā filma svešvalodā" pērn mainīts nosaukums, un šogad jau otro reizi tā ir "International Feature Film Award". 2019.gadā šai balvai tika pieteiktas 93 valstu filmas.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!