LHF pēc IIHF ziņojuma organizēs valdes sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību

Pēc trešdien notikušās IIHF Padomes sēdes prezidents Renē Fāzels atklāja - lai pieņemtu konkrētu lēmumu par 2021.gada pasaules čempionātu, IIHF nepieciešams ilgāks laiks.

Koziols īsi pēc IIHF sēdes aģentūrai LETA norādīja, ka zvans no hokeja jumtorganizācijas vēl nav saņemts, bet gan viņš, gan LHF prezidents Aigars Kalvītis jau iepriekš paredzējuši, ka šodien konkrēts lēmums pasaules čempionāta sakarā netiks pieņemts.

Koziols uzsvēra, ka Latvijas puse pagaidām darbu turpina bez satraukuma, jo Rīgai čempionātu atņemt neviens negrasās.

"Domāju, kad būsim saņēmuši izvērstāku viedokli no Padomes sēdes, sekos arī zvans no IIHF," pauda Koziols. "Mums jāuzzina argumentācija, pieņemtie lēmumi, nākamie soļi, taču tas viss prasa laiku. Pēc IIHF ziņojuma nākamnedēļ, visticamāk, organizēsim valdes sēdi, kurā arī lemsim par tālāko rīcību."

"Pagaidām mēs turpinām strādāt, jo zinām, kas un kā ir jādara. Visi lēmumi par pasaules čempionātu ir IIHF pārraudzībā," sacīja LHF ģenerālsekretārs.

Trešdien hokeja sabiedrība no IIHF Padomes gaidīja pārdomātu un pamatotu lēmumu, kas atklātu 2021.gada pasaules čempionāta turpmāko likteni. Pēc IIHF publicētās informācijas noprotams, ka trešdien Padomes sēdes laikā neatkarīgu organizāciju un ekspertu grupa nākusi klajā ar atskaiti, kas starp IIHF locekļiem izraisījusi asas diskusijas.

Atskaitē ekspertu grupa izvērtējusi ģeopolitiskos, vēsturiskos, finanšu, mārketinga, sporta un juridiskos aspektus. Lai arī ziņojums izgaismojis vairākas problēmas, Fāzels norādīja, ka lēmums nākamā gada čempionāta sakarā netiks pieņemts, kamēr tas patiesi nebūs nepieciešams. Viņš uzsvēra, ka IIHF jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pasaules čempionāta norisi, taču lēmums šajā sakarā tiks pieņemts soli pa solim.

Fāzels arī uzsvēra, ka IIHF puse drīzumā atkārtoti vērsīsies pie organizatoriem un rīkotājvalstu valdībām, lai kopējiem spēkiem sekmētu čempionāta norisi.

2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.

Nemainīga bijusi Latvijas valdības nostāja, ko pagājušajā nedēļā notikušajā videokonferencē ar IIHF atkārtoti apstiprināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc Kariņa paustā, sarunā viņš atkārtoti izklāstījis apsvērumus, kāpēc uzskata, ka čempionāta rīkošana Baltkrievijā nav iespējama, un uzsvēris, ka sagaida atbildīgu IIHF lēmumu. Pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas Latvijas valdība lemšot par tālāko rīcību.

Šobrīd Latvijā tikai "Arēna Rīga" atbilst pasaules čempionāta spēļu aizvadīšanai, taču oktobra beigās meistarsacīkšu rīkotājas SIA "Hokeja akadēmija" vadītājs Edgars Buncis aģentūrai LETA atzina, ka nepieciešamības gadījumā aptuveni četru mēnešu laikā ir iespējams ierīkot vēl vienu halli. Kā šonedēļ vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Sporta Studija", ledus laukumu varētu ierīkot "Elektrum" Olimpiskajā sporta centrā. 2006.gadā, kad Rīga pirmo reizi uzņēma pasaules čempionātu, spēles notika "Arēnā Rīga" un uz ledus laukuma, kas tika ierīkots "Skonto" hallē.

Pasaules čempionāta vajadzībām pie "Daugavas" stadiona tiek būvēta halle ar diviem ledus laukumiem, kas ir nepieciešami, lai meistarsacīkšu laikā hokejisti varētu aizvadīt treniņus.

Tiek lēsts, ka Latvijas grupas spēļu rīkošana izmaksā aptuveni astoņus miljonus eiro, bet visa čempionāta organizēšana izmaksas sadārdzinātu vēl par pieciem miljoniem eiro. No pašlaik plānotajām astoņu miljonu eiro izmaksām Latvijā 90% segtu ienākumi no biļešu tirdzniecības, taču šobrīd vēl nav zināms, vai čempionātu varēs apmeklēt skatītāji.

Latvijas valdība ir iesaistījusies ar 1,3 miljoniem eiro un papildus pēc neoficiālām aplēsēm, iespējams, varētu pievienot vēl vienu miljonu eiro. Pārējā nauda būtu jāsaņem par biļetēm.

IIHF Padomes sēde notika dažas dienas pēc tam, kad nedēļas nogalē Baltkrievijas sporta portāls "Tribuna" nāca klajā ar ziņu, ka Baltkrievijas Hokeja federācijas (FHB) priekšsēdētājs Dmitrijs Baskovs bijis klāt uzbrukumā, pēc kura slimnīcā mira opozīcijas aktīvists Ramans Bandarenka. Pirmdien Baskovs un pasaules čempions taiboksā un kikboksā Dmitrijs Šakuta, kurš tiek turēts aizdomās uzbrukuma iniciēšanā, tika iekļauti Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Demonstrācijās pret Aleksandra Lukašenko režīmu kopš augusta miruši vismaz četri cilvēki, un ES piektdien nosodīja Bandarenkas nāvi un brīdināja Minsku par jaunu sankciju noteikšanu.

Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.

2021.gada pasaules čempionāts ieplānots no 21.maija līdz 6.jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7.maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā.