Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu atzīta tikai viena persona. Pret citiem nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus

Ernstsons sacīja, ka tiesa vērtējot saikni starp fizisko un juridisko personu, vienmēr vadās pēc likuma. "Šai saiknei ir jābūt obligāti pierādāmai ar likumā norādītājiem pierādījumiem, un tiesa skatot šo lietu, tādu pierādījumu nebija atradusi," teica tiesnesis.

Tiesneši vērsa uzmanību, ka tiesas spriedums norāda uz to, ka 2013.gadā esošais būvniecības tiesiskais regulējums bija ar vairākām nepilnībām. "Iepriekš bija pieļaujama situācija, kad jau pēc būvvaldē akceptētā projekta, tā īstenošanas gaitā būvprojekta vadītājam bija iespēja mainīt būves risinājumus. Šādas izmaiņas arī noveda pie ēkas sabrukšanas," uzsvēra Ernstsons.

Tiesa norādīja, ka pašlaik tika saņemts viens iesniegums par prasību pagarināt pārsūdzēšanas termiņu, kas pašlaik sastāda 20 dienas kopš pilna nolēmuma publicēšanas. Ernstsons sacīja, ka iesniegums tiek izskatīts.

Portāls "Apollo" jau ziņoja, ka, atbilstoši normatīvajam regulējam, par sprieduma pieejamības datumu bija noteikts 13. marts, taču, ņemot vērā lietas apjomu un nepieciešamību spriedumu tulkot krievu valodā, šis termiņš tika pagarināts, ziņo tiesas pārstāve Anete Miķelsone.

Miķelsone arī atzīmēja, ka, rakstot spriedumu, tiesa patērē vidēji 11 dienas uz vienu apsūdzēto.

Vienīgā notiesātā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks norādīja, ka, ņemot vērā to, ka saīsinātais spriedums bija vairāk nekā 800 lappuses garš, tiesas noteiktais laiks pilna sprieduma sastādīšanai esot samērīgs. 

Advokāts gan akcentēja, ka, viņa ieskatā, esošais normatīvais regulējums varētu radīt problēmas, jo pārsūdzība ir jāiesniedz 20 dienu laikā pēc pilnā sprieduma pieejamības datuma, kas varētu būt sarežģīti, ņemot vērā, ka pilnais spriedums būs krietni garāks nekā 800 lappuses, jo tajā tiesa būs iekļāvusi arī savu motivāciju. 

Viņš norādīja, ka plānos tiesai lūgt ilgāku laiku, lai iepazītos ar spriedumu, taču neņēmās prognozēt, vai šāds lūgums tiks apmierināts. 

Taujāts par tālāko lietas attīstību, advokāts prognozēja, ka lietu apelācijas instances tiesā sāks skatīt 2021. gadā un izskatīs relatīvi raiti. No savas puses Zvejsalnieks atzīmēja, ka plāno lūgt veikt dažas papildu ekspertīzes, taču pieļāva, ka tās varētu tikt veiktas mēneša vai divu laikā. Viņš gan piebilda, ka, iespējams, prokuratūra varētu lūgt veikt kādas apjomīgas darbības. 

Kas zināms līdz šim?

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

Šajā lietā tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Otrā blakuslēmumā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Liktenīgā diena

21. novembrī pulksten 16.21 Zolitūdes lielveikalā "Maxima" atskan signalizācija. Trauksmes zvans ar pārtraukumiem vēsta par briesmām. Darbinieki un apmeklētāji ignorē kaitinošo signālu, sakot, ka atkal sabojājusies signalizācija. Ir pagājusi vairāk nekā stunda – 17.41 iebrūk lielveikala jumts. Seko vēl divi iebrukumi.

"Es nevarēju aptvert notikušo. Bija nereāla sajūta," atceras Daiga Vancāne sarunā ar TVNET žurnālisti Eviju Hauku 2017. gadā. Daiga liktenīgajā dienā strādājusi veikala "Drogas" telpās - rosījusies pie plauktiem, kārtojusi parfimērijas trauciņus.

Pircēji taujājuši, kāpēc nerimst trauksmes signāls. Daiga neizrādījusi satraukumu, viņa bijusi profesionāli mierīga. Pēc kāda laika arī viņa nemitīgo troksni nav izturējusi, bet nevis devusies ārā no ēkas, bet gan pie apsarga, lai noskaidrotu, kas noticis. Viņš pasmējies, ka signalizācija sabojājusies.

"Drogās" bijušas trīs darbinieces. Daiga pasaukusi kolēģes pie kases, lai veiktu inkasāciju un pēc tam naudu nesusi uz kabinetu. Kad viņa pametusi skatu monitorā, kas rāda ainu, ko fiksē kameras, Daiga pamirusi. Viņa nav ticējusi savām acīm, kuru priekšā iegāžas griesti.

Viņa tver rokturi un rauj vaļā durvis. No otras puses, cik spēka, rauj kolēģes. Sekundes simtdaļu viņas tā stāv - katra savā pusē. Beidzot durvis padodas un ir vaļā. Trīs meitenes stāv durvju ailē, virs viņu galvām karājas betona gabals, otrā pusē ir gruveši. Daiga skatījusies uz vietu, kur stāvēja pirms piecām minūtēm. Tā bija aprakta.

Viņa rīkojusies kā automāts - ņēmusi telefonu, zvanījusi veikala vadītājai un apsardzes dienestam. Daiga palūkojusies uz rezerves izeju turpat netālu. Durvis ciet un iestājas tumsa.

"Ja es pirms mirkļa nebūtu pasaukusi meitenes pie kases, viņas paliktu veikala dziļumā, no kura nekas nepalika pāri."

Pārdevējas sastingst, lai nebūtu jākliedz, un gaida, jo saprot, ka saviem spēkiem neizkļūs. Apmēram pēc pusstundas kolēģes kāds izveda. Tie bija pirmie ugunsdzēsēji vai arī būvnieki, kas no blakus esošās jaunceltnes atsteidzās cilvēkiem palīgā.

Darba drošība?

Veikalu tīkla "Maxima Latvija" bijusī vecākā darba drošības speciāliste Inna Šuvajeva 2018. gadā noliedza Zolitūdes traģēdijas krimināllietā viņai inkriminētās apsūdzības darba drošības noteikumu pārkāpšanā.

Viņa skaidroja, ka šajā veikalu tīklā strādāja no 2010. gada. Viņa esot aktīvi strādājusi pie tā, lai pilnveidotu veikala darba drošības sistēmas, piemēram, iztulkojot darba drošības instrukcijas arī krievu valodā, lai nodrošinātu to, ka visi darbinieki pēc iespējas labāk saprot instruktāžas.

Šuvajeva liecināja, ka viņas darba kontroli nodrošināja gan Valsts darba inspekcija (VDI), gan Valsts ugunsdzēsības un drošības dienests (VUGD), jo abas valsts iestādes regulāri veica pārbaudes uzņēmumā, tādējādi kontrolējot viņas paveikto darba drošības jomā.

Kā piemēru viņa minēja situāciju, kad kādā "Maxima" veikalā 2012. gadā bija noticis negadījums, kurā bija savainojies veikala apmeklētājs. VDI veica visu dokumentu, tostarp drošības instrukciju, pārbaudes un iepazinās ar tiem.

Šīs pārbaudes rezultātā tika atklāts neliels trūkums, kas tika novērsts. Šuvajeva uzsvēra, ka citus trūkumus VDI neatklāja.

Tāpat viņa norādīja, ka līdzīgā veidā tika pārbaudīti visi dokumenti, kas saistīti ar ugunsdrošības prasību nodrošināšanu lielveikalu tīklā. VUGD neesot atklājis neatbilstības likuma normām šajās instrukcijās.

Pēdējā pārbaude par ugunsdrošības normu ievērošanu pirms Zolitūdes traģēdijas notika 2013. gada 14. novembrī, kad VUGD veica ugunsdrošības pārbaudi "Maxima" veikalā Limbažos, un arī šajā pārbaudē neesot konstatētas jebkādas neatbilstības.

Šuvajeva uzsvēra, ka veikalam nevienā brīdī netika uzlikts par pienākumu izstrādāt drošības instruktāžu, kas paredzētu evakuēt veikala darbiniekus un apmeklētājus arī viltus trauksmes gadījumā.

Foto: Drūmais 2013. gada 21. novembra vakars Zolitūdē