"Latvijas attīstībai" skandāls pierāda, ka bija būtiski jāpalielina valsts finansējums partijām, uzskata Levits (2)

Šī gada sākumā spēkā stājās grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas seškārt palielināja valsts finansējumu partijām. Tagad likums nosaka, ka kopējais valsts budžeta finansējums vienai partijai gada laikā nevar pārsniegt 800 000 eiro un šo naudu partijas var tērēt savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Lūgts vērtēt, vai pēc pārmetumiem par iespējamu nelikumīgu ziedojumu piesaisti bijušajam LA vadītājam Jurim Pūcem vismaz uz laiku būtu jāpamet politika, Levits izteicās, ka tas ir konkrētās partijas jautājums.

Levits pieļāva, ka konkrētais skandāls parādot to, kas ir bijis - bijis pirms tam, kad Saeima vairākas reizes palielināja partijām atvēlēto valsts finansējumu.

Politiķis domā, ka līdz tam partiju finansēšanas sistēma bijusi kropla, bet tagad Gordija mezgls esot pārcirsts un partijām vairs neesot nepieciešamības pēc sponsoru finansējuma piesaistes. Savukārt, ja kāds domājot, ka valsts vispār varot iztikt bez partijām, tad viņš nav demokrāts, uzsvēra prezidents.

Vērtējot, vai Latvijā nebriest valdības maiņa, jo starp koalīcijas partijām bieži ir domstarpības, Levits uzsvēra, ka valdošā koalīcija sastāv no piecām partijām, strādāt ir grūti, bet stabilitāte tomēr esot vērojama. Politiķis atzina, ka šī nav harmoniska vienas partijas valdība, līdz ar to esot normāli, ka reizēm starp partneriem ir domstarpības.

Savukārt nodokļu reforma no valdības puses esot sasteigta, ko pierādot tas, ka aktīvas diskusijas par to notiek pat pāris dienas pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Vērtējot Satversmes tiesas lēmumu, kas liek Saeimai sakārtot daļu likumu regulējuma attiecībā uz viendzimuma pāriem, Levits atzina, ka parlamentam tagad priekšā ir gana grūts uzdevums rast veidu, kā regulēt šo jautājumu. Viņš cer, ka diskusijas par šo jautājumu neizvērtīsies pārāk polarizētas.

Video: "900 sekundes" intervija ar Egilu Levitu