Covid-19 vakcīna - vai redzama gaisma pandēmijas galā? (1)

Vīksna atsaucas uz kolēģa un pētnieka Kaspara Tāra teikto, ka "faktiski visas vakcīnas, kuras taisa lielās vai uzticamās kompānijas, teorētiski ir ļoti labas".

"Vienīgi mēs vēl nezinām, cik ilgi saglabāsies vakcīnu radītā imunitāte vai cik ilgā laikā izveidosies antivielas. Šo zināšanu ieguvi mēs nevaram paātrināt nekādā veidā, jo tas viss prasa laiku," uzsver Vīksna.

Speciāliste uzsver, "jo plašāka būs vakcīnas izpēte, jo drošāk pēc gada, pēc diviem vai pēc pieciem mēs jutīsimies".

"Protams, tas ir solis uz priekšu profilakses progresā. [Covid-19] vakcīnas tiek atzinīgi vērtētas un zinātnieki ir vienisprātis, ka tas ir lielākais panākums veselības aprūpē pēdējo gadsimtu laikā," izceļ Vīksna.

Jautāta, vai varam drošu sirdi uzelpot, ka vakcīna ir tepat aiz stūra, Vīksna nav tik pārliecināta. "Es vairākkārt esmu teikusi – ārstam pats galvenais ir nenodarīt lielāku ļaunumu cilvēkam ar profilaksi nekā ir jau pacienta situācija."

"Ja jūs jautātu man, vai es vakcinētos ar jebkuru no šīm vakcīnām, to, kuru šobrīd piedāvā, vai citiem variantiem... Es pagaidām būtu atturīga."

"Tas ir ļoti smags jautājums un es domāju, ka sākumposmā tiks lemts ļoti individuāli, kuru vakcinēs un kuru nē," norāda profesore. "Ja gadīsies pacients, kuram ir trīs vai četras hroniskas slimības un viņam ir pamatots risks inficēties ar Covid-19, tad tādam cilvēkam bez šaubām tā būtu indikācija. Tāpat, ja pacients ir gados vecāks."

Ludmila Vīksna norāda, ka atbildību par to, kurš cilvēks būtu jāvakcinē pret Covid-19 un kurš nē, būtu jāatstāj ārstu ziņā: "Piemēram, ģimenes ārsta, kurš vislabāk zina savu pacientu un viņš tad arī lemtu, vai vajag to darīt vai nevajag."

Vakcīnas izstrādāšana mazāk nekā gada laikā pēc tam, kad parādījies jauns vīruss, ir neiedomājams sasniegums zinātnes un medicīnas aprindās. Raidsabiedrība BBC ir apkopojuši visu, kas līdz šim ir zināms par Covid-19 vakcīnām un kādi būtu nākamie soļi.

Ko "Pfizer" un "BioNTech" ir sasnieguši?

Viņi ir pirmie, kas dalās ar datiem no vakcīnas testēšanas pēdējiem posmiem, kas pazīstami kā trešās fāzes izmēģinājumi. Tas ir kritisks punkts vakcīnu izstrādē, kur dažas eksperimentālās vakcīnas var neizdoties.

Vakcīnā izmantota eksperimentāla pieeja, kas ietver daļu vīrusa ģenētiskā koda injicēšanu cilvēkam, lai norūdītu imūnsistēmu. Apmēram 43 000 cilvēku ir saņēmuši vakcīnu, un bažas par tās drošību neesot.

Tātad, kad vakcīna būs pieejama?

"Pfizer" uzskata, ka līdz šī gada beigām varēs piegādāt 50 miljonus devu un līdz 2021. gada beigām - aptuveni 1,3 miljardus. Kurš vispirms tiks imunizēts, būs atkarīgs no tā, kur Covid-19 izplatās visstraujāk.

Saraksta augšgalā tāpat būs cilvēki, kas vecāki par 80 gadiem, pansionātu un aprūpes namu iedzīvotāji, kā arī veselības aprūpes vai sociālie darbinieki.

Lielākā daļa ekspertu domā, ka vakcīna būs plaši pieejama tikai 2021. gada vidū.

Kādas vēl vakcīnas tiek izstrādātas?

Nākamajās nedēļās un mēnešos gaidāmi vairāk rezultātu no pārējām pētnieku komandām, kas strādā pie citu Covid-19 vakcīnu izmēģināšanas.

Pārbaudes pēdējā posmā ir vēl 10 vakcīnas:

• Oksfordas universitātes un "AstraZeneca" vakcīna Lielbritānijā;
• "Moderna" ASV;
• "CanSino" sadarbībā ar Pekinas Biotehnoloģijas institūtu Ķīnā;
• Gamalejas Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecības institūts Krievijā;
• "Janssens";
• Pekinas Bioloģisko produktu institūts Ķīnā;
• "Sinovac" un "Instituto Butantan" Brazīlijā;
• Uhaņas Bioloģisko produktu institūts Ķīnā;
• "Novavax" ASV.

Vai ir dažādi vakcīnu veidi?

Vakcīnas mērķis ir nekaitīgā veidā pieradināt imūnsistēmu pie vīrusa, lai tā atpazītu to kā iebrucēju un zinātu, kā ar to cīnīties. Ir daudz veidu, kā to izdarīt, un pētnieki izmanto dažādas pieejas.

Izpratne par to, kura metode nodrošinās labākos rezultātus, būs vitāli svarīga. Atbildes uz šiem jautājumiem varētu palīdzēt iegūt eksperimenti, kuros cilvēki tiek apzināti inficēti.

Kas vēl ir jādara?

Jārada miljardiem potenciālo devu! Ir jāizstrādā veids, kā vakcīnu ražot milzīgā apjomā.

Vakcīna vēl ir jāapstiprina kā droša. ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei pēc tam ir jāsniedz ārkārtas apstiprinājums.

Nav īsti skaidrs, cik ilgu laiku tas varētu aizņemt, tomēr pārvalde saka, ka vēlas to izdarīt pēc iespējas ātrāk.

Visbeidzot, vakcīnu pārvadāšana būs milzīgs loģistikas izaicinājums. Vakcīna jāuzglabā ārkārtīgi zemā temperatūrā - mīnus 80 grādos pēc Celsija. Tas varētu palēnināt vakcīnas izplatību pasaulē.

Cik cilvēku ir jāvakcinē?

Ir grūti to aplēst, nezinot, cik efektīva būs vakcīna.

Tiek uzskatīts, ka 60-70% pasaules iedzīvotāju ir jābūt aizsargātiem pret vīrusu, lai apturētu tā ērtu izplatīšanos (jāiegūst "bara imunitāte") - citiem vārdiem sakot, miljardiem cilvēku.

Kāpēc mums nepieciešama vakcīna?

Lai dzīve normalizētos, mums ir nepieciešama vakcīna. Pat tagad lielākā daļa cilvēku joprojām ir neaizsargāti pret Covid-19. Tikai ierobežojumi mūsu dzīvē kavē, ka vēl vairāk cilvēku mirtu no vīrusa.

Vakcīnas drošā veidā māca mūsu ķermenim cīnīties ar infekciju. Tās var vai nu apturēt inficēšanos vai vismaz padarīt Covid-19 mazāk nāvējošu. Vakcīna kopā ar veiksmīgu ārstēšanu ir "izejas stratēģija".