Raidījums: Pēc infrastruktūras projektu audita Rīgas osta vēršas prokuratūrā (1)

Dubkevičs senāk strādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, bet nu jau vairākus gadus atbild par infrastruktūras projektiem Rīgas brīvostā. "de facto" iepriekš vēstīja par Dubkeviča sarunu ar vairākos kriminālprocesos aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Tikšanās notika netālu no brīvostas neilgi pēc tam, kad Martinsons uz brīdi tika aizturēts būvnieku karteļa lietas ietvaros, savukārt būtiski lēmumi daudzmiljonu būvniecības iepirkumā bija jāpieņem Dubkeviča vadītajai iepirkuma komisijai, atgādina raidījums.

Ģenerālprokuratūrā "de facto" informēja, ka Rīgas brīvostas iesniegums pēc piekritības pārsūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. 

Divu nedēļu laikā ziņojums valdei par auditā konstatēto ir jāsniedz arī Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam, raidījumu informējis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (APP).

Zeltiņš uzsvēris, ka iekšējas audits ir normāla procedūra, un viņš nesteidz piekrist, ka brīvostā ar infrastruktūras projektiem bijušas būtiskas problēmas: "Nē, nu audita secinājumi ir procesā. Kā es teicu, audits tādā klasiskā ceļā ir noslēdzies tad, kad ir saņemti no visām iesaistītajām pusēm komentāri par tām lietām, kas auditā ir secinātas. Ir tāda vai savādāka vienošanās, pie tam viedokļi var arī nesakrist. Tas nav nekas neparasts."

Dubkeviču pārvaldnieks atstādinājis, jo tāds bijis ostas valdes lēmums. Zeltiņš pats Infrastruktūras attīstības departamentā pārkāpumus līdz šim neesot saskatījis.

Dubkevičs nav sniedzis komentārus par savas atstādināšanas pamatojumu.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas brīvostas valde sākotnēji vērtēja darījumu, kurā 2016.gadā brīvosta no kompānijas "Strek" atpirka piestātnes eksporta ostā par 18,2 miljoniem eiro. Esot atzīts, ka šis darījums bijis likumīgs.

Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" oktobra vidū vēstīja, ka Rīgas brīvosta 2016.gadā par 18,2 miljoniem eiro atpirkusi divas piestātnes eksporta ostā no uzņēmuma "Strek", kurā patlaban par konsultantu strādā toreizējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Piestātnes atpirktas, lai "Strek" ogļu pārkraušanu no Rīgas centra pārceltu uz Krievu salu.

Toreizējais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka vienošanās ar "Strek" noslēgta, jo privātais uzņēmējs bijis spiests atstāt eksporta ostu un pārcelt darbību uz Krievu salu. Eksporta ostā tam piestātnes piederējušas, taču Krievu salā tās jānomā no brīvostas.

Pēc Latvijas Radio vēstītā, sākotnēji norēķini ar "Strek" bija plānoti desmit gadu laikā pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Tomēr jau 2016.gadā un gadu vēlāk līgums papildināts, un Rīgas brīvosta nolēma uzņēmējam jau 2016.gadā samaksāt pirmos 12 miljonus, nākamajā gadā pārskaitīti trīs miljoni un pērn vēl tikpat. Līdz ar to pērn šis darījums noslēgts.

Vienlaikus atbilstoši Latvijas Radio ziņotajam pirms 29 gadiem celtās piestātnes "Strek" savulaik gada pārskatos novērtējis aptuveni trīs miljonu latu jeb 4,2 miljonu eiro vērtībā.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015.gada 31.decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes, kur būs iespējam kuģu iegrime 15,5 metri, ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra. Projekta izmaksas bija 171 miljons eiro, tostarp tika piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Pēc "Firmas.lv" datiem, 1991.gadā reģistrētās kompānijas "Strek" īpašnieki ir Mihails Gaņevs (58,27%), Tatjana Omeļčenko (30,01%), VAS "Latvijas dzelzceļš" (5,84%), SIA "Strek" (2,05%), Nikolajs Burins (1,55%), Eduards Šarajevs (1,17%), Jānis Šneiders (0,71%) un Vladimirs Čudnivecs (0,41%). Pērn "Strek" strādāja ar 17,924 miljonu eiro apgrozījumu un 24,995 miljonu eiro peļņu.