Reirs: Dīkstāves pabalsti tiks noteikti minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām

Reirs uzsvēra, ka gadījumā, ja ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai jaunu ierobežojumu dēļ uzņēmējiem un darba ņēmējiem būs nepieciešama palīdzība, valsts to garantēs.

"Tas ir iespējams, ņemot vērā mūsu uzkrāto pieredzi pavasarī, kad bijām viena no pirmajām valstīm, kas ātri sāka sniegt palīdzību," sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka turpmāk palīdzība tiks mērķēta, proti, ja ierobežojumu dēļ tika apturēta kādas nozares darbība, tad valsts sniegs palīdzību šai nozarei.

Pēc Reira teiktā, atbalsts varētu tikt sniegts gan dīkstāves pabalstu, gan subsidēto darba vietu atbalsta veidā. "Mums ir jāuzņemas atbildība par to, lai cilvēkiem ir iztikas līdzekļi," sacīja finanšu ministrs.

Reirs atzina, ka atšķirībā no pavasara, kad dīkstāves pabalsts tika aprēķināts, ņemot vērā par darbinieku veiktās sociālās iemaksas, šoreiz šis pabalsts tiks sniegts minimālā apmērā, par atskaites punktu ņemot minimālo algu, kas patlaban ir 430 eiro.

Finanšu ministrs atzina, ka dīkstāves pabalsts tiks ieviests neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets piektdien pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju. Vienlaikus viņš pagaidām atturējās prognozēt, kad dīkstāves pabalsti varētu tikt ieviesti, ņemot vērā, ka vēl nav zināma konkrēta gaidāmo ierobežojumu ietekme uz nozarēm.

Jau ziņots, ka atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā varētu atjaunot dīkstāves pabalstus un subsidēt darba vietas, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 apstākļos ceturtdien bijusi vienisprātis, ka, atkārtoti iestājoties ārkārtējai situācijai, būs jānodrošina atbalsts gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

Paredzams, ka FM sagatavos ziņojumu par atbalsta pasākumu virzieniem un iesniegs to izskatīšanai Ministru kabinetā brīdī, kad valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. FM atturējās komentēt, vai šāds ziņojums tik sagatavots uz piektdienas, 6.novembra, valdības ārkārtas sēdi, kurā plānots lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka nodarbinātajiem atkārtotas ārkārtējās situācijas apstākļos valsts varētu sniegt kombinētu atbalstu, proti, atjaunot dīkstāves pabalstu izmaksu, savukārt tiem uzņēmumiem, kuri Covid-19 krīzē turpina darbu par spīti apgrozījuma kritumam, varētu ieviest subsidēto darba vietu atbalsta pasākumus.

FM piebilda, ka visi atbalsta pasākumi tiks izstrādāti, ņemot vērā valstī noteikto ierobežojumu apmēru un Covid-19 izplatību. Patlaban ministrija nevarēja sniegt detalizētu informāciju par plānotajiem atbalsta veidiem, jo vēl nav lemts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un attiecīgi nav zināms, kuras jomas skars valstī ieviestie ierobežojumi.

LETA jau vēstīja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra.

Pēc otrdien, 3.novembrī, notikušās valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Pēc Kariņa teiktā, patlaban nav zināms, cik ilgi varētu ilgt ārkārtējā situācija. "Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

Vaicāts, vai valdībai jau ir zināmi kādi konkrēti ierobežojumi, kas varētu stāties spēkā līdz ar ārkārtējo situāciju, Kariņš atzina, ka piektdien tiks izskatīti ekspertu sagatavotie dokumenti, piebilstot, ka mērķis ir darīt visu, lai maksimāli samazinātu cilvēku kontaktēšanās iespējas.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!