"Bēgot no Covid-19, svarīgi nesaslimt ar citām nopietnām slimībām." Saruna ar Ģimenes vakcinācijas centra vadītāju Daci Zavadsku (1)

Mēs bijām ilgus gadus viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur vispār bija sastopama difterija. Burtiski pēdējos divos trīs gados ir izdevies uzlabot šo situāciju.

Interesenti konkrētus vakcinācijas aptveres skaitļus var apskatīties gan mēneša, gan pusgada, gan gada griezumā SPKC mājas lapā.

Kā ir mainījusies sabiedrības interese par vakcināciju Covid-19 pandēmijas laikā?

Sākoties Covid-19 pandēmijai, pavasarī bija apmulsums gan no ģimenes ārstu puses, gan sabiedrībā kopumā. Ko darīt - iet uz medicīnas iestādēm vai neiet, apmeklēt vakcinācijas kabinetus vai nē? Bet, saprotot, ka cilvēki tiešām domā, ka vakcinācija uz ārkārtas situācijas laiku būtu jāpārtrauc, un saņemot zvanus no vecākiem ar jautājumiem, mēs izlēmām reaģēt laikus.

Latvijas Imunizācijas padome vēl pat pirms Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijas izdošanas norādīja, ka ir ļoti svarīgi turpināt gan valsts imunizācijas kalendārā paredzēto, gan citu rekomendēto vakcināciju bērniem un pieaugušajiem un nekādā gadījumā neatlikt to.

Šobrīd PVO palīdz tām valstīm, kurās būtiskāk tika apturēta vai nepilnīgi veikta vakcinācija, lai tās varētu atgriezties pie iepriekšējiem rādītājiem.

Šobrīd, protams, tas ir ļoti svarīgi, lai, bēgot no Covid-19, mēs nesaslimtu ar citām nopietnām infekcijas slimībām un arī kolektīvā imunitāte varētu pildīt savu lomu.

Latvijā šo situāciju mēs ātri apzinājām, iedrošinājām un sakārtojām, un kopš tā laika vakcinācija notiek pilnā apjomā. Plašāk diskutēt par rezultātiem varēsim gada beigās, kad  SPKC sniegs apkopotus datus gada griezumā.

Kas ir svarīgākais, kas jāievēro, plānojot savas ģimenes imunizācijas grafiku?

Visiem iedzīvotājiem ir svarīgi atcerēties, ka vakcinācija ir jāveic ne tikai maziem bērniem, bet arī pieaugušajiem visas dzīves garumā. Tā ir būtisks veselības profilakses pasākums no dzimšanas līdz pašai mūža nogalei. Protams, primārā imunizācija jeb aizsardzības pamata izveidošana un nodrošināšana tiek izdarīta jau bērnībā, bet ir vairākas infekcijas, kurām nepieciešama revakcinācija jeb balstvakcinācija, lai uzturētu šo aizsardzības līmeni.

Piemēram, pret stingumkrampjiem un difteriju vakcīna ir jāsaņem ik pēc 10 gadiem, ērču encefalīts, atkarībā no vecuma, ik pēc pieciem gadiem un vecumā pēc 65 gadiem ik pēc trīs gadiem.

Vēlos vēlreiz atgādināt, ka situācijās, kad revakcinācija ir aizmirsta vai kādu citu iemeslu dēļ nav veikta, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks ir pagājis pēc pēdējās vakcīnas devas saņemšanas, arī pēc 10, 20 vai 30 gadu pārtraukuma, vakcināciju nav jāsāk no sākuma.

Šādās situācijās ir vienkārši jāturpina vakcinācija tur, kur mēs esam apstājušies.

Cilvēkam jāsaņem nākamā paredzētā jeb iekavētā vakcīnas deva, cik ātri vien iespējams. Jau pēc pirmās vakcīnas devas ievadīšanas imūnā sistēma ir aktivizēta, tā atpazīst vakcīnas antigēnu un pat pēc gadu desmitiem ilga pārtraukuma tai nav nepieciešams šo imūnās sistēmas pirmās iepazīšanās procesu sākt no jauna. Tai nepieciešams tikai atgādinājums, un tad regulāra revakcinācija jeb balstvakcinācija, ja konkrētās vakcīnas lietošanā tā noteikts.

Kā noskaidrot, vai nav pienācis laiks vakcinācijai, ja tas nav darīts ilgāku laiku?

Vislabāk būtu, ja katram cilvēkam būtu sava vakcinācijas pase, kuru mēs mēdzam saukt arī par potēšanas pasi.

Pareizi būtu, ja potēšanas pase vienmēr būtu pie rokas vai bērna vecākiem, un vēlams pašam par to rūpēties. Visas saņemtās vakcīnas šajā pasē dokumentē medicīnas darbinieks, kurš veic konkrēto vakcināciju. Bērniem parasti mēs to atceramies izdarīt labāk, bet arī pieaugušajiem tas ir būtiski.

Nereti ģimenes ārsti paši šo pasi neiedod, tādēļ aicinu cilvēkus tās jautāt ārstiem. Ja potēšanas pases nav, vakcīnu izdarīšanas fakts tiek dokumentēts ģimenes ārsta medicīniskajā kartiņā vai vakcinācijas uzskaites kartē, kas vienmēr stāv ģimenes ārsta praksē.

Ja vakcinācijas pase nav līdzi, veicot vakcināciju, pretī ir jāsaņem izziņa vai izraksts, kāda vakcīna, kādā datumā un pret kādu infekciju tika saņemta, norādot arī to, kas un kurā vietā to veicis. Šiem faktiem ir jābūt dokumentētiem, lai tos pēc tam varētu ierakstīt potēšanas pasē.

Šī pase ir svarīga arī brīžos, kad ejam uz medicīnas iestādi vai braucam ceļojumā - tas ir pilntiesīgs dokuments, kas pierāda, kuras no vakcīnām mēs esam dzīves laikā saņēmuši un tagad esam aizsargāti.

Ja braucam ceļojumā un mums notiek kāda ķibele, piemēram, esam guvuši kādu traumu, mums ir nepieciešams uzlikt šuves vai vērsties pie ārsta, bet mums nav līdzi dokuments, kas apliecina, ka mēs, piemēram, esam vakcinēti pret stingumkrampjiem, tad mūs uzskatīs kā pilnībā nevakcinētus un uzsāks visus profilakses darbus.

Tāpēc ne tikai ID karte, pase vai apdrošināšanas karte ir jāņem līdzi, bet arī potēšanas pase.

Tā būtu rūpīga attieksme pret sevi un arī savas veselības dokumentācijas sakārtošana.

Protams, potēšanas pase būtu izmantojama arī tādos gadījumos, lai ielūkotos, kad ir saņemta pēdējā vakcīna pret konkrēto infekciju un ir nepieciešama nākamā. Ļoti bieži ārstiem vakcinācijas kabinetos ir prakse ierakstīt vizītē saņemto vakcīnu un, ja ir nepieciešama revakcinācija, ar zīmuli potēšanas pasē ierakstīt nākamās laiku.

Kas attiecās uz valsts kalendāra vakcīnām un valsts apmaksāto programmu vakcīnām, tad ģimenes ārstam ar savas komandas palīdzību būtu jāzina, kuriem no viņa aprūpē esošajiem pacientiem ir pienācis laiks revakcinācijai, proaktīvi jāuzaicina cilvēku uz vizīti.

Vai vakcinācijas speciālisti savā darba ikdienā saskaras ar publiskās dezinformācijas sekām?

Jā, tā gan ir neliela sastāvdaļa no mūsu darba laika, bet, protams, laiku pa laikam saskaramies ar cilvēku nezināšanu.

Brīžos, kad publiskajā telpā parādās jauni mīti un dezinformējoši materiāli, reizēm to izjūtam vairāk. Mūs, ārstus, tas mēdz sadusmot, taču apzināmies, ka iedzīvotājiem ir daudz neskaidrību un jautājumu, tādēļ cenšamies aktīvi turpināt skaidrojošo darbu.

Mūsdienās ir ļoti svarīgi rūpīgi izvērtēt informācijas avotu un tie ir jo īpaši svarīgi jautājumi, kas saistīti ar mūsu veselību.

Visus, kuriem ir jautājumi par vakcināciju, aicinu tos uzdot vakcinācijas speciālistam vai kādam, kurš ir kompetents atbildēt tieši uz šiem jautājumiem un nejautājam kaimiņiem, draugiem vai citu specialitāšu ārstiem, kuri objektīvi nevar pilnvērtīgi pārzināt šo jomu.

Apzinoties, ka kvalitatīva informācija par vakcinācijas jautājumiem Latvijā ir grūti pieejama, mēs šobrīd mērķtiecīgi publiskojam svarīgāko un aktuālāko informāciju bkus.lv mājaslapas Ģimenes vakcinācijas centra sadaļā.

Tajā mēs esam sagatavojuši atbildes uz biežākajiem jautājumiem un skaidrojuši vakcinācijas pamatbūtību, kā arī regulāri turpināsim to papildināt. Piemēram, jau šobrīd pakāpeniski sākam gatavot un publiskot informāciju par Covid-19 vakcīnām.

Taču mūsu ikdienas darbs vairāk sastāv no pamata vai kavētas vakcinācijas veikšanas, tāpat liela daļa ir risku pacienti, kuriem dažādas infekcijas ir īpaši bīstamas un nepieciešama vēl papildus aizsardzība.

Kas ir lielākie izaicinājumi savlaicīgas un kvalitatīvas vakcinācijas nodrošināšanai?

Cilvēki Latvijā kopumā tic un paļaujas uz ārstu profesionalitāti un zināšanām, tāpēc vakcinācijas aptvere Latvijā ir tik laba.

Kā vienu no izaicinājumiem varu minēt gan medicīnas darbinieku, gan vecāku mūsdienīgu zināšanu trūkumu un iespējas atrast informāciju par vakcināciju.

Svarīgi, lai arī ģimenes ārstiem vizītē būtu pietiekami daudz laika skaidrot vakcinācijas nozīmi un savlaicīgi ieplānot vizīti vakcinācijai, tādējādi samazinot atliktu vai kavētu vakcinācijas gadījumu.

Taču biežākais iemesls, kāpēc mums reizēm neveicas ar vakcināciju, ir nepatiesi pieņēmumi gan ārstu, gan iedzīvotāju vidū, ka vakcināciju nevar veikt, ja cilvēkam ir iesnas vai klepus, nesen esam slimojuši, vai ir kādas hroniskas saslimšanas, kā arī ir plānoti tādi dzīves notikumi - piemēram, bērnudārza gaitu uzsākšana vai ceļojumi.

Patiesībā visās šajās situācijās vakcināciju būtu jāveic atbilstoši plānotajam, tā nav jāatliek. Jāatzīmē, ka vakcīnu atlikšana pakļauj riskam gan bērna, gan pieaugušā veselību.

Ar ko no citām medicīnas iestādēm atšķirsies 1. novembrī atvērtais Ģimenes vakcinācijas centrs? Kāds būs šī centra darbības fokuss?

Mēs turpināsim jau iesākto darbu vakcinācijas jomā, taču vienlaikus vēlamies uzlabot pacientu pieredzi un veidot vienotu kompetenču centru valstī vakcinācijas jautājumos, kļūstot no bērnu par visas ģimenes centru, tādējādi paplašinot mūsu sniegtos pakalpojumus vecākiem, kolēģiem un sabiedrībai kopumā. Lai arī iepriekš iespēju robežās konsultējām pieaugušos, vēlamies to darīt biežāk.

Jauns pakalpojums pie mums ir ceļotāju vakcinācija, ko gribējām ieviest jau pavasarī, bet pandēmijas dēļ atlikām. Savukārt "Follow-up" jeb priekšlaikus dzimušo bērnu vakcināciju mēs paspējām sākt jau pirms Covid-19 izplatīšanās Latvijā un šobrīd jau esam to labi attīstījuši. Šo bērniņu vakcinācijas nepieciešamību pašreiz labi saprot gan vecāki, gan ģimenes ārsti.

Mēs strādājam un strādāsim ar tādiem riska grupu pacientiem kā grūtniecēm, reto slimību pacientiem, priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem un citiem.

Šobrīd esam vienīgā vieta Latvijā, kas vakcinē grūtnieces ar garā klepus komponenti saturošām vakcīnām, kas ir ārkārtīgi svarīgi zīdaiņu no garā klepus mirstības un smagas saslimšanas mazināšanai.

Ne mazāk būtiska joma ir izglītība, ko mēs noteikti turpināsim aktīvi attīstīt. Jau šoruden notiks pirmie tālākizglītības kursi medicīnas māsām un aprūpes personālam, kas veic vakcināciju.

Mēs plānojam regulāri, vairākas reizes gadā, un arī pēc pieprasījuma organizēt kvalifikācijas celšanas un kompetenču pilnveides kursus imunizācijā. Mēs vēlamies turpināt palielināt savu kompetenci, dalīties ar to kā Latvijā, tā starptautiskajā vidē, veidojot valstī vadošo imunizācijas kompetenču, prasmju un zināšanu centru gan praktiski, gan teorētiski.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!