Pēc liecināšanas tiesā Liepnieks uz "de facto" jautājumu par viņa sniegtajām sabiedrisko attiecību vai tamlīdzīgām konsultācijām saistībā ar "Latvenergo" TEC iepirkumiem norādīja.
"Nu, tātad, tie līgumi, kas man [tiesā] tika uzrādīti, neparakstīti, kaut kādi nesaprotami līgumi no nepazīstamiem uzņēmumiem - es par to neko nevaru komentēt," sacīja Liepnieks.
Vaicāts par parakstītiem līgumiem, Liepnieks attrauca: "Es nezinu... Nav nekā tāda!" Raidījumā norādīja, ka šīs intervijas laikā "de facto" vēl nebija zināms par Liepnieka saistību ar "Alstom", ko Šveices prokuratūra vēlāk sodīja par kukuļošanu vairākās valstīs, arī Latvijā.
Vēlāk Liepnieks "de facto" rakstiski skaidroja, ka tajos gados sabiedrisko attiecību aģentūrai 250 000 eiro gadā no viena klienta bijusi normāla summa.
"Nebija nekādu starpnieku - man ir klients, es nodrošinu un piesaistu visu, kas nepieciešams," to, ka bijis vien buferis starp Livanoviču un "Alstom", "de facto" noraidīja Liepnieks. Laikā, kad viņš kļuva par premjera Kalvīša biroja vadītāju, Liepnieks no SIA "Lieta N" aizgāja, turklāt tobrīd līgumu jau pilnībā bija pārņēmis pats Livanovičs.
"Acīmredzot nebija PR vairs tik svarīgs, neatceros tos apstākļus vairs," viņš pauda.
Tiesas zālē Liepnieks tika pratināts jau par notikumiem ap TEC-2 otro kārtu 2010. gadā. Piemēram, par ārzonas kompānijai "Faust Alpha Management Limited" Igaunijas bankā atvērtu kontu, kura lietotāja tiesības bija piešķirtas Liepniekam.
Tiesā tika uzrādīta viņa pases kopija, kas tika izmantota konta atvēršanai, bet apstākļus, kā tas varēja notikt, Liepnieks neatcerējās.