"Sešiem miljoniem cilvēku jāattaisnojas." Terorakti Francijas musulmaņus atstāj neziņā par savu vietu valstī (54)

Kaut gan šie un citi Francijas ierēdņu izteikumi izraisījuši nosodījumu virknē musulmaņu valstu, tie radījuši apmulsumu gandrīz sešu miljonu valstī dzīvojošo musulmaņu vidū, no kuriem vairums nosoda vardarbību, bet viņi arī baidās, ka tiks uztverti kā teroristi.

"Pēc šī uzbrukuma pieciem vai sešiem miljoniem cilvēku jāattaisnojas," sacīja Belabas. "Taču mēs vienkārši nezinām, ko no mums gaida."

Ceturtdienas uzbrukums Nicas baznīcai, visticamāk, veicinās neskaidrību, neskatoties uz to, ka musulmaņu līderi nosodījušu slepkavu. Musulmaņu organizācija locekle Naziha Majufi sacīja, ka viņa jūt "šausmas un neizsakāmas skumjas par upuru ģimenēm, par mūsu katoļu draugiem". 

Taču viņa baidās, ka pēc uzbrukuma politiķi un citi komentētāji jutīs vēl lielākas tiesības islāmu saukt par "ienaidnieku iekšienē".

"Mēs kā musulmaņi maksājam šo divu veidu ekstrēmismu cenas," viņa teica.

Mulsums musulmaņu kopienā ir īpaši izteikts Parīzes strādnieku piepilsētā Ivrī-sur-Sēnā. Tur uzauga Belabass un vairāki tūkstoši musulmaņu kopš 1950. gadiem integrējušies gan ekonomiski, gan sociāli.

"Viss, kas ir sacīts un darīts, liecina par to, ka tas mērķēts uz visiem musulmaņiem, ka mūs visus droši vien saistīs ar šo jauno "seperātisma" paradigmu, ka mūs visus tur aizdomās," sacīja Mohameds Akrids, kurš vada organizāciju "Annour", kas uzrauga mošejas celtniecību.

Kopš 2004. gada musulmaņiem Ivrī-sur-Sēnā jāizlīdzas ar drūmu sporta zāli un telti, lai uzņemtu aptuveni 2000 cilvēkus, kas piedalās piektdienu lūgšanās.

Akrids atzina, ka islāmu Francijā pārspējuši radikāli grupējumi, kam ir spēcīga ietekme uz jauniešiem, it sevišķi sociālajos tīklos. Tomēr viņš piebilda, ka nesenie striktie soļi pret musulmaņiem un grupām, kas apsūdzētas radikālismā, veicina lielāka apjukuma risku, nekā cīnīšanās ar šo aizvien izplatītāko ietekmi.

Darmanēns sacīja, ka pagājušajā nedēļā ap 250 policijas reidos aizturētas "dučiem personu, kuras ne obligāti saistītas" ar galvas nogriešanas izmeklēšanu, taču valdība gribējusi nodot ziņu:

"Neviena atelpas mirkļa republikas ienaidniekiem."

Vēlāk viņš piebilda, ka reidu rezultātā uzsāktas vien septiņas lietvedības.

"Tas ir tāpēc, lai nodotu ziņu," sacīja Akrids. "Bet kam? Visiem šiem cilvēkiem vai visiem musulmaņiem?"

Darmanēna komentāri par etnisko ēdienu nodaļām veikalos, piemēram, plauktiem ar "halal" produktiem, radīja neizpratni un lika domāt, ka nepieciešamas plašākas sarunas par integrāciju. Pēc viņa domām, šādas nodaļas varētu veicināt "komunitārismu", kas novestu pie "seperātisma".

"Šis apjukums ir kaitīgs tādā ziņā, ka ir risks vēl vairāk radikalizēt noteiktus musulmaņu kopienas atzarus, it īpaši jauniešus, kuriem šādi komentāri var likt justies atstumtiem,"

sacīja kurdu izcelsmes restorāna īpašniece Klēra Renklikeja. Viņa cīņas pret džihādismu sauc par "cīņu par cilvēci".

Belbass sacīja, ka uzaugot reiz ambiciozajā mājokļu projektā "Cité Gagarine", "franču meritokrātijas modelis sacīja: ja tu strādā, ja tu mācies, ja tu cieni republikas likumus, tev būs tiesības uz sociālo mobilitāti".

Bet "tas nenozīmēja, ka mums jāēd kā visiem citiem vai jātic, kā visiem citiem," viņš piebilda. Belbass sacīja, ka šīsdienas modelis tā vietā dod mājienu, ka musulmaņu paražas nav savienojamas ar republikas likumiem.

Francijas sarežģīto attiecību ar pilsoņiem musulmaņiem ir varasiestāžu solījumi aizstāvēt tos, kas publicē pravieša Muhameda karikatūras. Tā ir daļa no striktiem sekulārisma likumiem, kas atļauj zaimošanu. Taču daudzi musulmaņi - sākot ar pārdevējiem veikalos vai tirgos un beidzot ar Franču musulmaņu ticības padomes prezidentu - ir pauduši nemieru saistībā ar karikatūrām. Viņuprāt, būtu jābūt robežām, ja tiek aizskartas reliģiskās pārliecības.

Septembrī publicētas aptaujas rezultāti liecina, ka 59% franču atbalsta karikatūru publicēšanu runas brīvības vārdā. Tam piekrita vien 19% musulmaņu.

Vinsents Geisers, kurš ir islāmā specializējies sociologs no Eks-Marseļas universitātes, sacīja, ka pašreizējās debates atspoguļo franču integrācijas modeļa, kas kādreiz "gāja roku rokā ar distancēšanos vai pat nošķelšanos no reliģijas", neveiksmi.

"Ne tikai tas nenotika, bet patiesībā ir pretējs rezultāts,"

viņš sacīja, izceļot tūkstošiem Francijas musulmaņu, kuri ir integrējušies, tajā pašā laikā piekopjot savas reliģiskās paražas. Šāda attīstība dažu politiķu acīs ir "republikāņu nodevība".

Parīzē bāzētā Monteņa institūta 2016. gada ziņojumā par Francijas musulmaņiem atklājies, ka 70% vienmēr pērk halal gaļu un ka 65% atbalsta hidžabu nēsāšanu.

Jauniem musulmaņiem, kuriem neizdodas asimilēties, atbilde uz jautājumu - kas tu esi - būs - musulmanis, sacīja ziņojuma autors Hakims El Karui.

"Viņi savu reliģisko identitāti gribēs padarīt par pirmo identitāti," viņš piebilda.

Taču pēc šokējošās skolotāja slepkavības, nocērtot galvu, un sekojošajiem uzbrukumiem, vairāki prominenti imami un pārstāvji apgalvo, ka apjautuši savu atbildību nodrošināt, ka mošejās sludina miermīlīgu islāmu, un aicināt musulmaņus publiski atbalsīt Makrona cīņu pret "islama seperātismu".

Sēžot pie topošās mošejas plāniem, Akrids sacīja, ka daudzi jaunieši ir nezinoši par reliģiju un "izglītosies caur sociālajiem tīkliem, kur kritīs manipulatoru rokās".

Viņš piekrita, ka musulmaņiem jāiesaistās publiskajās diskusijās un jāstrādā, lai veicinātu labāku izpratni par reliģiskajiem tekstiem. Taču viņš piebilda, ka Francijas asimilācijas politika, kam ir tendence noliegt atšķirības, varētu būt pretrunā ar šādu musulmaņu lomu.

"Mums prasa vienlaicīgi darīt divas pretējas lietas," sacīja Akrids. "Pakāpties malā un piedalīties."