Straujā ledus kušana izmaina Grenlandes piekrastes formu

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Journal of Geophysical Research: Earth Surface", atklāts, ka ledus atkāpšanās Grenlandē ir izmainījusi veidu, kā kustas ledāji un kā tie nonāk okeānā. Šīs izmaiņas var ietekmēt Grenlandes ledus zudumu nākotnē.

Pēdējos pētījumos ir parādīts, ka Grenlande katru gadu zaudē 500 gigatonnas ledus, kas ir vairāk, nekā var atjaunoties no sniega. Ikgadējais ledus zudums ir par 14% lielāks, nekā bija starp 1985. un 1999. gadu. Izkusušā ledus ūdens savukārt liek slīdēt ledus kārtai, paātrinot tās kušanu.

Jaunajā pētījumā šīs izmaiņas ir aplūkotas detalizētāk. Zinātnieki sakombinēja divus satelīta datu tipus, proti, to, cik ātri kustas ledus slānis un kur tas nonāk beigās. Vispirms atklājās, ka ledāju atkāpšanās Grenlandē tagad ir normāla parādība. 89 procenti ledāju pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami atkāpušies. Praktiski neviens no tiem nav pieaudzis.

Šīs ledāju formas izmaiņas arī nozīmē izmaiņas ledāju kustībās. Daži no tiem jūras virzienā slīd ātrāk, bet citi lēnāk. Vairāku gadu laikā viens ledājs var slīdēt gan ātri, gan lēni – tas atkarīgs no topogrāfijas tā apkārtnē. Ledāji ir kā ledus upes, tāpēc to virzība ir atkarīga ne tikai no tā, cik ātri tie kūst, bet arī no tā, kas tiem ir apakšā. Visas šīs izmaiņas var būt ļoti svarīgas, lai paredzētu to, cik ātri Grenlandes ledus nākotnē pazudīs.