Aigars Apinis gatavojas startēt jau savās sestajās paralimpiskajās spēlēs

Šis gads Covid-19 dēļ nav bijis vieglākais arī Latvijas nopelniem bagātākajam parasportistam Apinim, jo daudz nācās trenēties vienam, plānus ar treneri Aldi Šūpulnieku saskaņojot attālināti.

Apinis vēlreiz atkārto, ka laikam ir vienīgais parasportists, kurš tik ilgu laiku ir kopā ar vienu un to pašu treneri Šūpulnieku.

"Domāju, ka noticējām viens otram. Viņš mani atbalstīja vairākos pirmajos gados, kad biju bez finansējuma, palīdzot saglabāt ticību," saka nopelniem bagātākais Latvijas parasportists, citējot teicienu "par naudu noticēt ir viegli".

Pirmo reizi kopš Apiņa debijas paralimpiskajās spēlēs 2000.gadā Sidnejā viņam Tokijā būs tikai viena iespēja tikt pie medaļas, jo lodes grūšana viņa veselības grupā no sacensību programmas izslēgta.

"Divas iespējas ir divas iespējas," par izmaiņām saka Apinis. "Lodes grūšanā man izredzes tomēr bija stabilākas nekā diska mešanā."

"Trenējos," vienā vārdā gatavošanos šogad nenotikušajām un nākamgad paredzētajām Tokijas paralimpiskajām spēlēm raksturo sportists. Dienaskārtībā ir trīs - četri treniņi nedēļā. Apinis nestrādā ar pilnu slodzi un met ne tikai disku un grūž lodi, bet arī strādā ar pildbumbām un dažādo treniņus, cik tas iespējams.

Vasarā, kad bija vislabvēlīgākā situācija treniņiem Covid-19 epidēmijas laikā, viņš trenējās Latvijas Paralimpiskajam sporta centram paredzētajā teritorijā Bišumuižā, kur ir izveidota treniņu vieta paravieglatlētiem. Tur ir salīdzinoši nokļūt no Apiņa dzīvesvietas Birzgalē.

Viņš izceļ, ka ir izdevies pabūt arī rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri", kur uzlabota veselība.

"Sacensības būs tikai nākamgad. Šogad gar degunu gāja gan paralimpiskās spēles, gan Eiropas čempionāts," saka sportists. "Nav viegli trenēties, kad neredzi mērķi. Neziņa ir iekšā. Ceram, ka Tokijas spēles notiks un būs skatītāji, taču, kā būs, nezina neviens."

Laiks izmantots, tiekoties arī ar jaunajiem sportistiem un stāstot par savu pieredzi. Tika rīkotas kopīgas sporta nometnes ar bērniem, kuri varēja izprast, kā trenējas parasportisti.

"Gatavojos sacensībām diska mešanā. Vasarā varēju trenēties Murjāņos, kur cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejami bezmaksas treniņi, taču darīju to ar apmēram 70 procentu sagatavotību, jo visu laiku nav jābūt ideālā sportiskajā formā," saka sportists.

"Jaunāki nekļūstam," piebilst nemanāmi 47 gadu slieksni sasniegušais Apinis. "Jau iepriekš paralimpiskajās spēlēs jutu, ka atjaunošanās ir grūtāka. Ir arī privātajā dzīvē veicami uzdevumi un darbs federācijā (Apinis ir Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) viceprezidents).

LPK viņš strādā sabiedriskā kārtā, bet iztiku nodrošina sportista līgums ar LPK. Summa nav liela. Sākumā tā bija minimālās algas apmērā, tagad - nedaudz lielāka.

Šogad secen ies arī naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, jo liela ranga sacensību tāpat kā daudzos citos sporta veidos visā pasaulē vienkārši nav.

Par dalību Tokijā Apinim vairs jāuztraucas nav, jo viņš paspēja izpildīt kvalifikācijas normatīvu (10,00 metri) jau pirms Covid-19 sērgas sākšanās. Ja tas ir izdarīts, šo vietu Latvijai vairs atņemt nevar.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!