"Brexit" ⟩ Brīdina par negatīvo ietekmi uz Latvijas OCTA polišu īpašniekiem

Viņš skaidroja, ka līdz šim OCTA polise darbojās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas zemēs, bet uz citām "zaļo karšu" konvencijas zemēm, piemēram, Krieviju, Baltkrieviju, Turciju vai Maroku bija jāiegādājas "zaļā karte", kura derīga tajās valstīs, kuras plānots apmeklēt.

"Ja Lielbritānija pamet ES bez vienošanās, tad arī Latvijas OCTA polises darbības teritorijā vairs nebūs Apvienotās Karalistes, un ar 2021.gada 1.janvāri gan autopārvadātāji, gan privātpersonas, kuri tur brauc ar jau agrāk iegādātām OCTA polisēm, pēkšņi paliks bez obligātās apdrošināšanas seguma, ar visām no tā izrietošām sekām," atzina Auce.

Asociācijas ieskatā, būtu taisnīgā veidā jānodrošina, lai līdz šim izdoto OCTA polišu īpašnieki turpinātu saņemt apdrošināšanas aizsardzību iepriekšējā teritoriālajā apmērā arī pēc bezvienošanās breksita.

"Tehniski tas ir izdarāms viegli - izdodot tāda paša termiņa "zaļo karti", kas darbojas tikai vienā valstī - Apvienotajā Karalistē. Jautājums ir, vai apdrošināšanas sabiedrības par to nevēlēsies iekasēt nesamērīgi lielus papildus maksājumus. Lai nodrošinātu taisnīgu risinājumu, un apdrošinājuma ņēmēji turpinātu saņemt OCTA apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā par kādu viņi ir maksājuši prēmiju, būtu nepieciešams saistošs regulējums, visticamāk, Ministru Kabineta noteikumu formā, kas nosaka, ka visām OCTA polisēm, kuras ir izdotas, piemēram, līdz 2020.gada 30.novembrim apdrošinātājiem ir pienākums bez papildus atlīdzības nodrošināt apdrošināšanas segumu Apvienotās Karalistes teritorijā līdz OCTA polises termiņa beigām," klāstīja Ause.

Viņš piebilda, ka tas arī aizsargātu no nepatīkamiem piedzīvojumiem autobraucējus, kuri ar savām automašīnām atradīsies Apvienotajā Karalistē pēc breksita.

Savukārt tiem, kuri vēl tikai plāno slēgt OCTA līgumu un iespējami braukt uz Apvienoto Karalisti ar autotransportu, asociācija iesaka jau tagad papildus OCTA polisei iegādāties arī "zaļo karti" ar segumu Apvienotās Karalistes teritorijai.

"Daudzās ES zemēs tā ir standarta prakse, ka "zaļā karte" var tikt saņemta bez papildus piemaksas. Bet zinot Latvijas apdrošinātāju ierasto praksi par "zaļajām kartēm" ņemt papildus samaksu, vēlamākais risinājums tomēr būtu saistoši noteikumi, kuri šajā jautājumā nodrošinātu atbilstošu apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību," pauda Auce.

Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES beidzas 31. decembrī, un laika, lai panāktu vienošanos par abu pušu turpmākajām attiecībām, palicis ļoti maz, jo to abām pusēm vēl nepieciešams ratificēt.