Ar peldētapmācību peldbaseinos nepietiek, liecina Norvēģijas pieredze - jāmācās peldēt dabā

Ir vairāki iemesli, kāpēc ne tikai jāmāk peldēt, bet arī jāpārzina pareiza rīcība dažādās ūdenstilpēs, drošības pie ūdens pamati. Zinošs cilvēks nestandarta situācijā varēs izglābt sevi un palīdzēt citam. Valstī, kur jūras krasta līnija ir 21347 km (Latvijā 496 km), lielu daļu no ikdienas aizņem visdažādākās aktivitātes uz un pie ūdens. Spēja gan peldēt, gan rīkoties ūdenī ir vitāli svarīga prasme, kas skolā jāapgūst visiem bērniem un jauniešiem.

Norvēģijas Zinātnes un Tehnoloģiju universitātes asociētais profesors Egils Galaens Gjolme (Egil Galaaen Gjølme), uzrunājot konferences "Cilvēkdrošība uz ūdens - vai stratēģija var izglābt dzīvības?" dalībniekus, stāstīja: "Peldētprasme ir izdzīvošanas pamats vienmēr, kad ir saistība ar ūdeni. Taču, mācoties peldēt, norobežojamies no reālās vides. Cilvēki atpūšas, strādā, dzīvo pie ūdens.

Jau skolā visiem ir jāapgūst uzvedība atklātos ūdeņos, visos gadalaikos, dažādos apstākļos.

Ar peldētapmācību peldbaseinos nepietiek."

Norvēģijā obligātā peldētapmācība skolās tika ieviesta jau 20. gs. sešdesmitajos gados. Bērni iemācījās peldēt komfortablos apstākļos - peldbaseinos, taču izrādījās pilnīgi bezpalīdzīgi, nonākot atklātajos ūdeņos nereti skarbajos Norvēģijas laikapstākļos. Bērniem, vēlāk jauniešiem, pieaugušajiem nebija izpratnes par drošu atrašanos pie un uz ūdens ārpus siltā peldbaseina.

Kopš 2015. gada mācību programmā iekļauta ūdens kompetence, kas mācību gada laikā ietver arī piecas nodarbības dabā. Tiek pievērsta uzmanība prasmju attīstīšanai dažādās vidēs - mierīgos ūdeņos, krāčainās upēs, aukstā ūdenī, straumēs, uz slideniem akmeņiem, jūrā un citur.

"Katram jāzina, kādai jābūt uzvedībai visdažādākajos apstākļos. Iemācīties rīcību ārkārtas situācijās – sevi izglābt, ja esi iekritis aukstā ūdenī ar drēbēm vai ielūzis ledū, - var tikai caur personīgo pieredzi, piedzīvojot, sajūtot. Lai iegūtu šādu kompetenci, ir jāpraktizējas arī dabiskā un autentiskā vidē. Tas nozīmē tur, kur notiek visvairāk negadījumu," pārliecināts ir E. G. Gjolme.

Mācībās tiek imitētas dažādas situācijas, piemēram, ja nonāc krāčainā, straujā upē vai iekrīti ūdenī no liela augstuma - tilta. Tiek organizētas nodarbības ziemā, aizsalušā ūdenstilpē, kur mācās, kā izkļūt no ūdens, ja esi ielūzis ledū. Tāpat bērniem tiek mācīts uzvilkt hidrotērpus,

peldēšanas, glābšanas vestes, izprast kādu drošību sniedz papildu inventārs. Sasniedzamie rezultāti ūdens kompetences apguvē:

· pēc ceturtās klases bērns spēj nopeldēt 200 metrus uz vēdera un uz muguras, veic ķermeņa rotāciju ūdenī, trīs minūtes peld un spēj ienirt;

· pēc septītās klases skolēni izprot drošu atrašanos pie un uz ūdens, piemēram, ar laivu, dažādos laika apstākļos;

· pēc desmitās klases skolēni spēj peldēt dažādos stilos, kā arī spēj novērtēt riskus, izglābt citu cilvēku un sniegt pirmo palīdzību.

Konference "Cilvēkdrošība uz ūdens - vai stratēģija var izglābt dzīvības?" norisinājās Rīgā 29. septembrī ar Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstu. Ārvalstu un pašmāju eksperti dalījās pieredzē, kā uzlabot drošību uz ūdens.

Konferenci rīkoja Latvijas Peldēšanas federācija SIF programmas NVO fonds 2020 projektā "Atbalsts Latvijas peldēšanas federācijas darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā" ietvaros sadarbībā ar biedrību "Peldēt droši". Konferences video ieraksts pieejams šeit.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem starp 183 pasaules valstīm Latvija ierindojas 37. vietā. Būtiski atzīmēt, ka sarakstā esam kā pirmie ne tikai ES, bet visas Eiropas kontekstā. Salīdzinājumam - Norvēģija 156. vietā, Zviedrija 153. vietā, seko Somija 136. vietā, Igaunija 98. vietā un Lietuva 48. vietā.

2019. gadā Norvēģijā noslīka 86 cilvēki - 72 vīrieši un 14 sievietes. Lielākā daļa, 51cilvēks, bija vecumā virs 40 gadiem. Trīs bērni vecumā līdz 14 gadiem, jo skolas vecuma bērni mācās peldēt un apgūst drošību pie ūdens. 2020. gadā dzīvību zaudējuši 69 cilvēki, no tiem vien 8 sievietes. Iemesli, kāpēc vīrieši noslīkst vairāk, ir pārgalvība un alkohols.

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "Peldēt droši".

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!