Džilindžera sieva Inga Grencberga nikna uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku par viņas grāmatas izmainīšanu (1)

Sieviete pastāstīja, ka bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā viņas grāmatu, taču ar izmainītu vāka foto, - oriģinālajā Grencbergas grāmatā "Sestā sieva" uz vāka ir redzama viņa pati. 

"Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka no sirds un patiesi esmu priecīga, ka mana grāmata kļuvusi pieejama cilvēkiem ar redzes un citiem funkcionēšanas traucējumiem un šāds pakalpojums, ko piedāvā Latvijas Neredzīgo bibliotēka, ir svētīgs un vajadzīgs! Turklāt, darot to Latvijas autortiesību likuma 22.panta ietvaros - reproducējot (pielāgojot) grāmatas (t.i. tekstu) bez autoru un izdevēju ziņas, kā arī bez autoratlīdzību piemērošanu.

Taču šis likuma pants (un p.18.2) jāpiemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālās izmantošanas noteikumiem un nemainītu tos.

Šajā gadījumā ir notikusi mana pamatdarba nemotivēta un man nepieņemama izmainīšana (plaģiātisms), lai uz to neattiektos autortiesību objekta likums, jo arī grāmatas vāks un noformējums ir autortiesību objekts, kas nepakļaujas šī likuma burtam un garam.

Kā arī, noņemtā mana fotogrāfija ir būtiska grāmatas "Sestā Sieva" stāsta sastāvdaļa - kā tilts starp manu personīgo stāstu (dienasgrāmatu) un grāmatas varones Alises stāstu (dienasgrāmtu). Samainot šo fotogrāfiju pret citu (saglabājot grāmatas vāka dizainu), uzskatu, ka notikusi nepamatota un kaitniecīga likuma interpretācija.

+ Tā nav tikai bildīte bibliotēkas mājaslapā - šādas izmainītas grāmatas esot iesietas vākos un ceļo pie lasītājiem visā Latvijā!

Ja Neredzīgo bibliotēka man būtu pajautājusi, vai piekrītu oriģinālā vāka izmantošanai atsakoties no savām autortiesībām - es ar prieku un lepnumu piekristu!

Domāju, visi autori piekristu - mēs taču saprotam mērķa nozīmīgumu. Bet ir jāpajautā, nevis jānodarbojas ar pašdarbību un likuma apiešanu/interpretēšanu. Man tomēr šķiet, ka  šī ir ļoti nekorekta grāmatas vizualizācija.

Kas ir šī sieviete uz Ingas Grencbergas - grāmatas "Sestā Sieva" vāka, un KĀPĒC? Vai tas, ka iespējamie lasītāji, redzes traucējumu dēļ, nevarētu atšķirt no oriģināla, šādu pašdarbību attaisno? Esmu bēdīga un dusmīga,

rakstīja Grencberga.

Ierakstā savu skaidrojumu par notikušo atstāja arī pati bibliotēka.

"Paldies par komentāriem. Skaidrības labad jāsaka, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka, reproducējot grāmatas, rīkojas autortiesību likuma ietvaros, kas reprodukcijas gadījumā aizliedz izmantot grāmatas oriģinālvāka fotogrāfijas, zīmējumus. Ja šajā ierakstā būtu nofotografēta reproducētā grāmata ar oriģinālfotografijām, tad komentāros savukārt tiktu skandināts: ar kādām tiesībām izmantots oriģināls, ja autortiesības bibliotēkai nepieder.

Mēs no sirds atvainojamies, ka izvēlējāmies jums netīkamu veidu, kā ievērot autortiesības. Mēs mācāmies no kļūdām un esam gatavi ar autortiesību turētājiem sadarboties. Mēs noteikti varam runāt par grāmatas vāka nomaiņu, ja Jūs esat ar mieru šādā veidā šo konfliktu atrisināt. Vēlreiz atvainojamies, ka esam Jūsos izraisījuši tik sāpīgas sajūtas," rakstīja bibliotēka.

"Man visu laiku griežas galvā šī doma - kāpēc un kā var šādi rīkoties ar valsts likumu un finansēm?! Tik klaji un brutāli (šausmīgs vārds, bet citu neatrodu) pārkāpt autordarba tiesības būt oriģinālam un nesabojātam. Un pie cik lasītājiem pabijušas šīs 12’mit iesietās grāmatas ar šo izkropļoto vāku?! Kāds līdz šim ir bijis "finansiālais labums", ietaupot uz publisko patapinājumu vs darba alga cilvēkiem, kas veido šo plaģiātus," atbildi bilbiotēkai sniedza Grencberga. 

Pēc tam rakstniece papildināja savu sākotnējo ierakstu:

"Vēlos informēt, ka pēc mana ieraksta Latvijas Neredzīgo bibliotēka beidzot (iepriekš neesot varējuši mani atrast) ir sazinājusies ar mani gan personīgi, gan publiski komentāros, atvainojusies un vēlas šo situāciju atrisināt. Protams, esmu piekristusi sarunām un risinājuma meklējumiem kopā ar savu izdevēju Zvaigzne ABC un Viju Kilbloku, gan manas grāmatas kontekstā, gan uz nākotni - citu autoru, citu grāmatu kontekstā, lai turpmāk grāmatu pieejamība visiem būtu tikai ar priecīgu noskaņu, nevis ar vilšanos, neizpratni un pārpratumiem.

Un arī aicinu Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Nauris Puntulis nākt pie šīm sarunām, lai precizētu autortiesību likumu, lai Latvijas autori, izdevniecības, bibliotēkas un pats galvenais - lasītāji, būtu pasargāti, nevis pretnostatīti!" rezumēja Grencberga. 

Savukārt pēc tam viņa piebilda, ka notikušais viņai sagādājis skumjas un dusmu pilnas pārdomas. Tāpat viņa piebilda, ka no vāka noņemtā foto dēļ "jutusies kā izvarota".

Kā liecina apgāda "Zvaigzne ABC" publiskotā informācija, ""Sestā sieva" ir autores Ingas Grencbergas pirmais literārais darbs. Grāmatā izmantoti ieraksti no autores dienasgrāmatas, kas saplūdināti ar izdomātiem stāstiem un notikumiem. Vienīgi autorei ir zināms, kuri notikumi šajā stāstā ir īstenība un kuri ir izdomāti! Taču simtprocentīga patiesība ir tā, ka autore, tāpat kā grāmatas varone Alise, ir sestā sieva." Grāmatas pirmā pārdošanas diena bija 28. februārī Latvijas Grāmatu izstādē. Atgādinām, ka Džilindžers mija gredzenus sesto reizi 2016. gada maijā.

Notikušo pēc pāris dienām portālam "Apollo" komentēja arī Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale: 

"Šajā situācijā ļaunprātīgas rīcības no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas puses nav bijis. Visi mainītie e-izdevuma vāki izņemti gan no mājaslapas, gan no pielāgotajām grāmatām.

Pēc visu iesaistīto pušu sanāksmes, kas notika 29.oktobrī panākta vienošanās, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka turpmāk saskaņos ar izdevējiem grāmatu oriģinālo vāku dizainu izmantošanu."