Mājās ar kucēnu. Pieci aktuāli jautājumi no jaunā ķepaiņa saimnieka. Atbild veterinārārsts

Inese stāsta, ka suni viņas ģimene vēlejusies jau sen, bet apzināti nolēma nogaidīt līdz abi bērni būs uzsākuši skolas gaitas. Šogad tas noticis un Ineses ģimenei pievienojies Velsas korgijs Načo.

Pirmā problēma, ko Inese novēroja ir bērnu un kucēna komunikācija. Ar sunīti tiek runāts tā, it kā viņš saprastu cilvēku valodu, kas liek domāt, ka nevis kucēns būtu jāved uz suņu skolu, bet drīzāk bērniem jāmāca, ko viņš saprot, ko nesaprot, kā runāt, bet kā pavisam noteikti nerunāt.

Kā socializēt bērnu, kā viņu sagatavot kucēna ienākšanai ģimenē?

"PetCity" veterinārārste atklāj, ka mūsdienās ir lieliska iespēja pieteikties uz visdažādākajām suņu socializācijas skoliņām, kur lasa lekcijas gan topošajiem, gan esošajiem suņu saimniekiem.

"Tur stāsta, kas ir suns, kā ar viņu apieties, kad aiztikt, bet kad neaiztikt. Tajās ļoti labi labi sagatavo saimniekus un īpaši bērnus suņa ienākšanai ģimenē. Arī "PetCity" suņu skolā pieejamas kucēnu socializācijas nodarbības," skaidro Jevgēnija.

Veterinārārste stāsta, ka iziet šādas skoliņas ir aktuāli ne tikai pirms kucēna iegādes, bet arī tad, kad mīlulis jau ienācis ģimenē. Kad kucēns saņēmis visas potes un dodas uz suņu skolu, lai līdzi iet nevis viens saimnieks, bet gan visa ģimene. 

"Ja runājam par labām skolām, tur jau nemāca suni apsēsties vai izpildīt citas norādes, bet gan komunicēt un sadarboties ar saimniekiem," teic veterinārārste.

Vēl viens variants ir pieteikties uz vizīti pie veterinārārsta un visai ģimenei kopā noklausīties kādu ievadlekciju.

Inese kucēnu pielīdzina zīdainim, kuram konstanti vajadzīga cilvēku klātbūtne.

"Ēšana, čurāšana, kakāšana ir viens, bet kas cits ir nepieciešamība pēc cilvēka. Mums ir paveicies, ka ir ome un opis, kas mūsu prombūtnes laikā viņu pieskata, taču jāņem vērā, ka, dodot savu mīluli pieskatīt kādam citam, jāpieņem, ka uz to laiku suns var tikt audzināts ne pēc paša saprašanas," stāsta Inese.

Kā iziet no šīs situācija un cik izšķiroši tas ir suņa tālākajiem paradumiem?

"Es sāktu ar to, ka kucēnam nevajadzētu ierādīt, ka viņš vispār nekad nepaliek viens pats. Netrenējot viņu jau agrā vecumā, suns, esot jau pieaudzis, nepaliks viens pats pat uz pusstundu. Tāpat tas var attīstīt tādas problēmas kā gaudošana, riešana un mājas demolēšana, piemēram, gulētiešanas laikā.

Ir vajadzīgi treniņi, jo nav iespējams suni paņemt līdzi it visur. 

Ja tomēr mīlulis tiek atstāts kādam citam, jārēķinās - vai nu tiek izveidots viens audzināšanas modelis vai arī jāpieņem, ka suns nesaprot to, ka vienā mājā var ēst pie galda, bet citā nevar. Ka vienā mājā var ielīst gultā, bet citā ne. Šiem resursiem, ko suns saņem, ir sava vērtība. Ir vērtīgāki resursi, ir mazāk vērtīgi resursi.

Ņemot vērā, ka ēdiens ir ļoti vērtīgs, arī viena reize var veidot paradumus suņa uzvedībā.

Protams, ka varam to pārmācīt, bet tas ir grūtāk kā iemācīt kaut ko pirmo reizi," skaidro Jevgēnija. 

Ineses mājās ir vienošanās, ka pirmajā stāvā, kur dzīvojas kucēns, nekādu mantu nav - tās paliek meiteņu istabās, kur savukārt netiek suns.

Kā pasargāt savu mīluli no svešķermeņiem un kā rīkoties, ja gadījusies nelaime?

Jevgēnija uzsver, ka prātīgākais vienmēr ir sazināties ar veterinārārstu, jo situācijas ir dažādas.

"Ja sunītis ir apēdis kādu mazu lupatiņu, varētu gaidīt, kad tas iznāks ārā. Ja striķi vai plēvi, tad tas ir daudz nopietnāk, kaut gan atšķirību starp lupatiņu un striķi saskatītu vien retais, tāpēc vienmēr ieteicams sazināties ar speciālistu," viņa stāsta.  

Kļūstos par suņa saimnieci, Inese bija pārsteigta uzzināt, cik patiesībā izplatīta ir babezioze.

Kādas vēl saslimstības ir izplatītas Latvijā?

Pats pirmais, kas jāmin, ir parvovīruss. Inficēšanās notiek, piemēram, izejot kaut kur pie mājas ārā zālītē, kur pabijis kāds inficējies dzīvnieks. Tas notiek caur izdalījumiem, kas nākuši no slima dzīvnieka. Šī ir viena no bīstamākajām slimībām, ar ko var saskārties mazs kucēns. Pret šo slimību vakcinē un vairākas reizes revakcinē, pēc kā sunītis ir pasargāts. 

Tāpat Latvijā ir ļoti izplatīta jau pieminētā babezioze.

"Šogad ērču bija ļoti daudz, līdz ar to esam šogad redzējuši suņus ar ļoti daudz ērcēm uz sava ķermeņa. Piemēram, reiz mana kolēģe no 2,5kg smaga sunīša noņēma 22 ērces. Risks inficēties pēc pastaigas mežā ir milzīgs," stāsta Jevgēnija.

Vēl kāda slimība, kas diemžēl pēdējos gados Latvijā ir aktualizējusies ir leptospiroze. Tā ir infekcijas slimība, ko pārnēsā daudzi zīdītāju dzīvnieki, bet pilsētā tās pamatā ir žurkas, peles, kā arī meža dzīvnieki. Arī pret šo slimību vakcinē, tomēr šī pote ir ļoti jāuzmana, jo antivielas pret leptospiroze turās īsāku periodu kā antivielas pret citām slimībām. 

"Ja tikko esat iegādājies kucēnu, mans ieteikums ir uzreiz ar pasīti doties pie veterinārārsta un pārliecināties, vai jūsu mīlulis ir pret visu pasargāts," teic Jevgēnija.

Inese stāsta, ka Velsas korgijiem ap četru mēnešu vecumu parādās baiļu lēkmes, tāpēc ir ļoti svarīgi viņus socializēt, lai mācētu uzvesties ar cilvēkiem, ar dzīvniekiem, lai viņš būtu drošs, par sevi pārliecināts suns.

Kā to darīt - kā socializēt savu kucēnu?

Veterinārārste skaidro, ka tā noteikti nav problēma, kas raksturīga tikai konkrēti šai šķirnei. Katrs suns iziet savu attīstības periodu un patiesība ir tādi divi baiļu periodi.

"Viens no tiem tiešām sākas ap trīs mēnešu vecumu.

Tas ir normāls attīstības periods un tajā ir ļoti svarīgi savu mīluli iepazīstināt ar dažādo.

Ar dažādām virsmām, ar dažādiem cilvēkiem - zīdaini, cilvēku ar brillēm un cilvēku ar kruķiem. Ir ļoti svarīgi atrast pareizo ceļu, ja nu gadījumā vēl nav beigusies karantīna un sunītis doties ārā vēl nedrīkst. Tādā gadījumā nevar iet ārā ar suni pavadā, bet kāpēc lai mēs nevarētu viņu paņemt klēpī, piemēram, kafejnīcā? Pat mājās šobrīd ir iespējams socializēt savu mīluli - internets ir pilns ar dažādām idejām, kas ne tikai būs noderīgas sunim, bet to realizēšana saliedēs visu ģimeni.

Raksts tapis sadarbībā ar "PetCity".

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!